Aptuveni 57 metrus garā un septiņus metrus platā zemūdene aprīkota ar sešām torpēdu palaišanas iekārtām un vajadzības gadījumā bruņojumu var papildināt ar diviem dučiem jūras mīnu. Uz priekšu to dzen 16 cilindru dīzeļmotors, bet iespējams izmantot arī līdzīgas jaudas elektrodzinēju, kas ir daudz klusāks un padara zemūdeni pretiniekiem grūtāk pamanāmu.
Latvijas ūdeņos gan tai ne no kā nebija jāslēpjas. Rīgas jūras līcī vācu kolēģus ar sveicieniem sagaidīja Latvijas Jūras spēku pārstāvji. Vācijas zemūdeni apmeklēja arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), kurš tur redzēto novērtēja atzinīgi. Tomēr Latvijas Jūras spēkiem šāda militārā tehnika tuvākajos gados netikšot iegādāta.
"Tuvākajā laikā nē. Diemžēl laikam zemūdenes nē. Mums ir citi plāni. Mums pirmām kārtām jādomā par pretgaisa aizsardzību un jūras aizsardzību, bet, kamēr mums ir tādi sabiedrotie, tikmēr mēs varam justies daudz drošāki," teicis Pabriks.
Kopā ar zemūdeni Rīgā ieradās arī Vācijas bruņoto spēku kuģis “Fehrmann”. NATO partneru zemūdenes un kuģa vizītes praktiskais mērķis ir savu jūras spēku gatavības stiprināšana un sadarbības veicināšana starp abu valstu bruņotajiem spēkiem. Bet ne mazāk svarīgs ir simboliskais mērķis – demonstrēt izpratni par alianses valstu solidaritāti kopīgās drošības stiprināšanā.
"Mūsu galvenā misija šeit ir apliecināt savu klātbūtni. Esam te bijuši jau pirms 15 gadiem, kad Latvija pievienojās NATO. Tagad laiks atkal šeit ierasties, parādīt, ka Vācija ir šeit, ka esam daļa no Baltijas jūras partnerības," norādīja zemūdenes “U33” komandieris Riko Jarške.
Neiztrūkstoša “U33” jūrnieku tradīcija, piestājot draudzīgās ostās, ir iztukšot pa pudelei alus. Tā tika ievērota arī šoreiz, atzīmējot veiksmīgu brauciena noslēgumu.
