Atkritumu daudzums Rīgas parkos ir pieaudzis. Pieaugumu var skaidrot ar Covid-19 pandēmijas beigām, jo pēdējos divus gadus publiskie pasākumi un ēdināšanas iestādes strādāja ierobežoti vai nemaz, bet šobrīd iedzīvotājiem tas viss ir pieejams. Uzņēmuma "Rīgas meži" pārstāve Ieva Bērziņa atklāj arī citus atkritumu pieaugšanas iemeslus.
"Šobrīd mēs esam apkopojuši informāciju par pirmo pusgadu. Mūsu skaitļi un fakti ir tādi, ka šogad ir divreiz vairāk atkritumu dārzos, parkos un mežos. Bet jāņem vērā, ka mums ir par 30% pieaugušas teritorijas dārzos un parkos. Rīgā mēs apsaimniekojam vairāk teritorijas."
"Rīgas mežu" pārvaldībā ir gandrīz 800 hektāru dārzu un parku. Puse no tiem ir Mežaparks.
Audzis ir ne tikai atkritumu daudzums, bet arī to izvešanas maksa. Apsaimniekošanas cenas "Rīgas mežu" pārvaldības parkos, dārzos un mežos nav salīdzināmās ar pagājušo gadu.
"Kā negatīvais faktors, protams, ir tas, ka maksa par atkritumu izvešanu ir gandrīz divreiz lielāka. Līdz ar to mēs šobrīd esam iztērējuši jau 80 000 eiro, lai izvestu visus atkritumus, kas ir mūsu mežos, parkos un dārzos. Tas faktiski ir tikpat, cik pērn visa gada laikā."
Lielāks atkritumu daudzums licis domāt par jaunām tehnoloģijām šajā jomā. Uzņēmums tuvākajā laikā plāno būtiski uzlabot to apsaimniekošanu Rīgas parkos – tā, lai lielāku daudzumu varētu izvest retāk. Jaunumus iedzīvotāji varētu sagaidīt jau šogad.
"Šobrīd ir pārejas periods, kad mēs no vecajām atkritumu urnām pārejam uz jaunajām. Iespējams, jau augustā Rīgas dārzos un parkos parādīsies jaunas urnas, ar placināšanas elementiem, tātad tajās varēs sakraut vairāk atkritumu un līdz ar to retāk izvest atkritumus."
Tomēr ilgtermiņā jaunās atkritumu tvertnes ar placināšanas iespēju nebūs tik daudz, jo "Rīgas parki" nākotnē vēlas rīkoties līdzīgi kā citas valstis.
"Eiropā ir valstis, kas ļoti mazina urnu skaitu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka urnas piesaista atkritumus. Un mūsu filozofija ilgtermiņā ir gan mežos, gan dārzos, gan parkos ieviest principu – ko ienesi, to arī aiznes."
