Zīmēšanas klases logi bija līdz galam vaļā, un pa tiem skanēja gan Latvijas, gan Ukrainas himna. Pēc tam – klusuma brīdis kara upuru piemiņai. Un ''devīto'' rokās atkal bija otas un zīmuļi. Uzdevums reizē viegls un grūts – uzzīmēt sevi un savas vērtības.

“Vērtības ir mana ģimene, draugi, sports, veselība un mana brīvība.

Tagad redzot, kas notiek Ukrainā, es vēl vairāk novērtēju brīvību,”

uzskata 9. klases skolnieks Kristers Skrinda.

Savukārt 9. klases skolniece Anna Šarlote Lauberte pastāstīja: “Tas ir ļoti atbilstoši, jo Ukrainā tas nav iespējams, un mums vajag izbaudīt to, kas mums ir dots. Ir jāuzzīmē pašportrets, iekļaujot kaut ko no sevis. Un es uzzīmēju, ka man galva vienmēr ir mākoņos.''

Klases vecākajai – Elīzai Monskai – daļa radu ir ukraiņi no Sumi pilsētas. Pašlaik viņi jau ir drošībā – Vācijā un Polijā.

“Diemžēl viņi ir izklīduši Eiropā, paldies Dievam, nav upuru vēl, bija riski un bēdīga situācija. Man ir cīņas spars, mērķtiecīgums un neatlaidīgums. Un tā ir mana galvenā vērtība,” teica Elīza.

Savukārt Annija Vagale uzsvēra, ka atbalsta brīvus dzīvniekus un nevēlas, ka viņus tur šauros krātiņos un patversmēs.

Jauniešiem šis ir trauksmains pavasaris. Priekšā četri skolas eksāmeni un izlaidums. Un tad nākamie pārbaudījumi, lai iekļūtu ģimnāzijā. Viņi stāstīja:

“Nākotne vēl ir neskaidra, tik daudz ceļu, kur iet. Varbūt ar komunikāciju [saistītu], psihologs vai advokāts.”

“Mēs esam devītā klase, mēs vēl nezinām, kas mēs esam. Tāpēc mēs visu kaut ko zīmējam.”

“Jānoliek eksāmeni, jāmācās, es gribu kļūt par dakteri. Jo man acīm redzami nesanāk zīmēšana.”

Skolotāja novērojusi, ka jauniešu sarunās starp bažām par eksāmeniem un sarunām par izlaiduma balli arī karš Ukrainā ir ļoti klātesošs.