Rimšēvičs ir apsūdzēts par kukuļņemšanu no šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāriem. Taču tiesvedība jau vairāk nekā gadu ir apturēta, jo Rīgas rajona tiesa gaida skaidrojumu no ES Tiesas par to, vai Rimšēviču no tiesāšanas sargā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa imunitāte. Dienu pirms ES tiesas sēdes Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps paziņoja, ka bijušais "Trasta komercbankas" valdes loceklis Viktors Ziemelis kukuļdošanu Rimšēvičam vairs neatzīst, turklāt liecības no viņa esot izspiestas.
"Viņš principā, izskatās, ir ievilināts Latvijā. Kā viņu apturēja uz ceļa, kā viņu veda uz attiecīgajām iestādēm, ko viņam piedāvāja, viss tas ir aprakstīts. Mēs ceturtdien domājam to sabiedrībai stādīt priekšā. Vai tas tā ir bijis? Es nezinu. Kas mums ir svarīgi, ka šis cilvēks saka, ka viņš nav teicis patiesību, par ko mēs bijām pārliecināti tiešām ļoti sen," skaidroja Kvēps.
Advokāts uzskata, ka tas apsūdzību būtiski vājina. Par liecību izspiešanu Kvēps stāstījis arī ES tiesai. Viņš gan atzīst, ka uz jautājumu par imunitāti tas tieši neattiecas.
"Ar šādu informāciju mēs tiesai parādām, kāds ir konteksts tiem izlemjamajiem jautājumiem, ka var notikt lietas, par kurām, iespējams, rietumvalstīs strādājoši juristi pat nevar iedomāties, ka kaut kas tāds varētu notikt," klāstīja Kvēps.
Liecību maiņu Ziemeļa advokāts Aleksejs Ponomarjovs nenoliedza, tomēr komentārus sniegt atteica.
Prokuratūrā norādīja, ka par liecību izspiešanu saņemts iesniegums no Ziemeļa advokāta. Prokuratūra atbildējusi, ka izspiešanas pazīmes nav konstatētas.
Rimšēviča lietas prokurore Viorika Jirgena stāstīja – iesnieguma saturs patiesībā neesot nekas jauns. Jau 2018. gada vasarā Rimšēvičs savām rakstveida liecībām prokuratūrai esot pievienojis divas lapaspuses bez autora, kurās liecību izspiešana no Ziemeļa aprakstīta. Rimšēvičs stāstījis, ka lapaspuses iemestas viņa pastkastītē.
"Teksts satur to pašu, ko šobrīd Ziemelis ir parakstījis un iesniedzis pēc diviem gadiem. [..] Tie apstākļi, kas tajā [tekstā] ir minēti, kriminālprocesā ir izmeklēti. Ir nopratinātas iesniegumā minētās personas, veikta informācijas pārbaude. Ir pratināts arī pats Ziemelis, kurš tobrīd noliedza, ka viņš ir tā raksta autors, noliedza, ka viņš būtu piespiests liecināt," stāstīja Jirgena.
Prokurore norādīja, ka tiesai būs jāvērtē, kuras Ziemeļa liecības ir ticamas. Viņa arī uzsvēra, ka lieta nebalstās tikai uz kukuļdevēja atzīšanos.
"Lietā ir 60 liecinieki, ir citi pierādījumi, tieši un netieši, viņa [Rimšēviča] vainas pierādīšanai. Tagad būs tiesas uzdevums, un man darbs jāiegulda, lai pierādītu, ka viņš to noziegumu ir izdarījis," sacīja prokurore.
Kad tiesvedība varētu atsākties, pagaidām nav zināms. Par Rimšēviča imunitāti 15. aprīlī viedokli sniegs ES Tiesas ģenerāladvokāte, savukārt pēc tam ES Tiesa vērtēs, vai viedoklim piekrīt. Jirgena norādīja, ka gadījumā, ja Rimšēviču no tiesvedības sargās imunitāte, Latvija varēs lūgt Eiropas Centrālo banku imunitāti atcelt.
KONTEKSTS:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2018. gada februāri aizturēja Rimšēviču aizdomās par, iespējams, koruptīvām darbībām.
Rimšēviča krimināllieta nonākusi tiesā. Viņš uz apsūdzēto sola sēdies kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
