Pirms aizbraukšanas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpām Rimšēvičs kopā ar advokātu pienāca pie žurnālistiem. Viņš atvainojās, ka tik ilgi licis gaidīt uz komentāriem, taču arī pirmdienas vakarā nevēlējās neko plašāk stāstīt par notiekošo, vien sacīja, ka
pret sevi vērstās aizdomas uzskata par nepamatotām.
“Visu pamatā noraidu un kategoriski nepiekrītu,” īsi komentēja Rimšēvičs.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš solīja otrdien, 20.februārī, sniegt plašāku informāciju.
LSM.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka otrdien, 20.februārī, plkst.12 viesnīcā "Gūtenbergs" notiks Rimšēviča preses konference.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau iepriekš paziņoja, ka Rimšēviču atbrīvos pret drošības naudu, un līdz ar atbrīvošanu viņam noteiks aizdomās turētā statusu, kā arī piemēros drošības līdzekli - liegumu pildīt amata pienākumus.
Rimšēvičs aizturēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākta kriminālprocesa ietvaros. Lieta sākta 15.februārī par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā.
Šajā lietā gan nefigurē neviena no Latvijas kredītiestādēm, bet, ar ko tieši saistīta iespējamā kukuļošana, KNAB pagaidām neatklāja, taču ir zināms, ka šajā lietā KNAB aizturēja uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš svētdienas vakarā ir atbrīvots no aizturēšanas izolatora. Viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, bet kāds tieši - KNAB neatklāja.
KNAB īpaši uzsvēra, ka uzsāktais kriminālprocess nerada draudus valsts finanšu situācijai un tās stabilitātei. Kriminālprocess nav saistīts ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku.
Saskaņā ar LTV ziņoto Rimšēvičam noteiktā 100 000 eiro drošības nauda bija iemaksāta Valsts kases kontā jau pirmdien dienas pirmajā pusē. Drošības naudas izcelsmi KNAB solīja pārbaudīt.
Pats Rimšēvičs aizturēšanu uzskata par nelikumīgu, tikmēr vairākas amatpersonas pauda pārliecību, ka viņam būtu jāatkāpjas no amata. Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu no amata pirms termiņa tikai pēc viņa paša iniciatīvas, vai arī, ja ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.
Savukārt Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš LTV sacīja, ka neviens no KNAB jautājumiem viņa klientam “nebija konkrēts, kas varētu liecināt par to, ka KNAB ir kādas aizdomas, nebija neviens konkrēts jautājums par kādām konkrētām darbībām”.
Vai Rimšēviča aizturēšana saistīta ar licenci zaudējušo “Trasta komercbanku”, kuras likvidācijas process bija pamats vērienīgajai maksātnespējas administratoru lietai, KNAB nekomentēja.
Kas nav zināms
Bet jautājumu, uz kuriem amatpersonas pagaidām nav sniegušas atbildes, ir krietni vairāk.
- Ar ko saistīta kukuļa pieprasīšana jeb kādu labumu vai pakalpojumu iespējamais kukuļa devējs vēlējās saņemt no Latvijas Bankas prezidenta?
- Kurš bija kukuļa devējs? KNAB uzsvēra vien to, ka tas nav saistīts ar kādu no Latvijā strādājošām komercbankām.
- Kad iespējamā kukuļošana notikusi? Tas ir būtiski, lai sabiedrībai būtu iespēja izvērtēt valsts galvenā baņķiera toreizējās darbības.
- Amatpersonu skaidrojums nav rodama atbilde uz jautājumu, kāda īsti ir bijusi Ilmāra Rimšēviča sadarbība ar uzņēmēju Māri Martinsonu?
- No amatpersonu teiktā nav arī skaidri noprotams, vai šī ir vienīgā iespējamā nozieguma epizode, kas saistīta ar Centrālās bankas prezidentu un ko šobrīd izmeklē tiesībsargi.
KNAB un Valsts policija uzsvēra, ka policijas tiesvedībā ir kriminālprocess, kas saistīts ar “Norvik bankas” iesniegumu par kukuļa izspiešanu, ko veikusi augsta amatpersonas finanšu sektorā. Tiesībsargi, vismaz publiskajos paziņojumos, abus kriminālprocesus gan pašlaik kopā nesaistīja. Bet daudznozīmīgs bija KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes mudinājums ikvienai Latvijā esošai kredītiestādei ziņot par iespējamiem kukuļa pieprasīšanas gadījumiem.
- Un īpašu intrigu beidzamo dienu notikumiem piešķir arī tā dēvētajā maksātnespējas administratoru kriminālprocesā aizturētā un labu laiku apcietinājumā pavadījušā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošana no pirmstiesas apcietinājuma, kas medijiem lika izvirzīt versijas par viņa iespējamu sadarbošanos ar izmeklētājiem un attiecīgi arī kādas jaunas informācijas nodošanu. Jautājums – kāda ir Māra Sprūda loma Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanā – pagaidām palika bez atbildes.
KONTEKSTS:
Piektdien, 16.februārī, KNAB veicis kratīšanas Ilmāra Rimšēviča darba vietā un arī dzīvesvietā - privātmājā Langstiņos. Sestdienas vakarā Rimšēvičs, kurš piektdien neatradās Latvijā, atgriezās Rīgā un pats devās uz KNAB. Birojā viņš atradās vairākas stundas, bet nakts vidū ap plkst. 1.25 Rimšēvičs kopā ar advokātu aizvests turpināt procesuālās darbības.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka vismaz uz izmeklēšanas laiku Rimšēvičam vajadzētu atkāpties no amata. Vēlāk arī premjers Māris Kučinskis pauda skepsi, ka pēc aizturēšanas Latvijas Bankas prezidents varētu ierasties darbā un strādāt.
