Viņš norādīja, ka ES šādi zaudēs iespēju ietekmēt procesus.
"Pirmkārt, ES atsakās no savas vadošās lomas Balkānu reģionā. Otrkārt, tā ir uzticēšanās problēma, jo, kā mēs varam prasīt no šīm valstīm turpināt reformas, ja mēs paši nepildām savus solījumus. Mēs paveram ceļu citiem ģeopolitiskiem spēlētājiem. Tas nekas, ka, protams, pēc pāris nedēļām mēs visi kopā vaimanāsim, ka tur tagad pieaug Krievijas, Ķīnas, Turcijas vai jebkādas citas ne Eiropas valsts loma," stāstīja Rinkēvičs.
Viņš skaidroja, ka šo valstu atrašanās pelēkajā zonā, no ES viedokļa raugoties, veicinās arī "visa veida interesantus iekšpolitiskos procesus tādās valstīs kā Bosnija un Hercogovina. Tas ietekmēs arī Serbijas un Kosovas savstarpējo dialogu, kas arī nav vienkāršs".
Tas radīs nestabilitātes zonu, kas aktualizēs migrācijas, organizētās noziedzības, kā arī terorisma problemātiku.
"Varam skatīties uz šo procesu kā tādu, kur it kā, glābjot kādu iekšēju politisku jautājumu, reputāciju, mēs ilgtermiņā radam ļoti nopietnas stratēģiskas problēmas paši sev," sacīja Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
ES valstu līderiem pagājušajā nedēļā neizdevās vienoties par paplašināšanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Zināms, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons kategoriski iestājās pret šādu lēmumu. Savukārt Nīderlandes un Dānijas premjeri bija gatavi sarunu sākšanai tikai ar Ziemeļmaķedoniju. Tika nolemts atlikt lēmuma pieņemšanu līdz decembrim.
