Savčenko atbrīvošana ir tikai viens solis, un vairāki tā dēvētās Minskas vienošanās jeb konflikta noregulējuma līguma punkti nav izpildīti, piemēram Krievijas – Ukrainas robežas kontrole aizvien nav nodota Ukrainai, vairākas lietas izpildītas daļēji, piemēram, ir noteikts pamiers, bet katru dienu dzirdam, ka Donbasā notiek apšaudes, atgādināja Rinkēvičs.
Viņš arī norādīja, ka Krievijā ir arī citi Ukrainas pilsoņi, kas nav atbrīvoti, un Savčenko atbrīvošana ir pozitīvs solis, bet ne pamats runāt par kardinālu pavērsienu.
Formālās un neformālās diskusijās līdz šim Eiropas Savienības (ES) valstis apstiprināja, ka Minskas vienošanās ievērošana ir priekšnosacījums, lai atceltu sankcijas pret Krieviju, un jūnijā būs diskusijas par to, kas ir izdarīts un nav izdarīts, sacīja Rinkēvičs.
Viņaprāt, pēc visa, kas dzirdēts ES un NATO ārlietu ministru sanāksmēs, sankciju pagarināšanu atbalstīs.
To, vai Krievija ir gatava soļiem, lai normalizētu situāciju Donbasā, kur tās klātbūtni atzīst jau pašas Krievijas amatpersonas, rādīs laiks, bet Savčenko apmaiņa bija “sporādisks akts”.
Atsevišķs jautājums ir 2014.gadā anektētā Krima, kas pēc Rinkēviča domām, būs nopietns situācijas kairinātājs uz ilgu laiku, jo Krievija negrasās no tās atteikties, un rezultāta nebūs ne mēneša, ne gada laikā, bet starptautiskajā praksē ir gadījumi, kad arī pēc gadu desmitiem situācijas atrisinās.
“Jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, bet nekādā gadījumā nedrīkstam par šo jautājumu aizmirst,” uzsvēra ministrs.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds intervijā LTV “Rīta panorāmai” norādīja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lemjot par Savčenko atbrīvošanu, noteikti bija vairākas kalkulācijas. Savčenko ir nozīmīga figūra Ukrainas politikā, viņu uzskata par “Ukrainas Žannu d’Arku”. Viņai atgriežoties Kijevā, citiem politiķiem nāksies pabīdīties. Savčeno arī ir augsta morāle autoritāte, un viņa varēs arī asi kritizēt citu politiķu rīcību.
Sprūds uzskata, ka jautājums par sankciju atcelšanu ir “50 pret 50”, daudzi ES valstīs ieinteresēti normalizēt attiecības ar Krieviju, pat ja rozā brilles ir noņemtas, bet uz pārmaiņām un pozitīvajiem procesiem nevajadzētu cerēt.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) martā vēl par pusgadu pagarināja pret atsevišķiem Krievijas pilsoņiem un organizācijām noteiktās sankcijas. Ierobežojumi saistīti ar Maskavas agresiju Ukrainā. Pret Krieviju noteiktos ierobežojumus pagarinājušas arī Amerikas Savienotās Valstis. Baltā nama paziņojumā norādīts, ka saistībā ar Maskavas agresiju Ukrainā sankcijas būs spēkā vēl gadu.
Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā, un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Savukārt kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Savukārt Krievija atbildēja ar pārtikas importa aizliegumu no ES valstīm, kas pamatīgi iedragāja arī Latvijas piensaimniecības nozari.
