Irānas kodolvienošanās
Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.
Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.
Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.
Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atverot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.
Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.
Situācijā ar Irānu Eiropas Savienībai (ES) ir jāuztur ciešs kontakts ar ASV, jāmēģina mudināt meklēt risinājumus ne tikai kodolprogrammas kontekstā. Irāna ir paziņojusi, ka patur tiesības pilnībā no šīs programmas aiziet, bet tai pašā laikā ir atstājusi ļoti daudzas iespējas palikt, sacīja Rinkēvičs.
Lai gan situācija ir mazliet uzlabojusies, jāmēģina visiem sēsties pie galda, jāmēģina meklēt risinājumi vismaz trijos jautājumos – kodolprogramma, Irānas darbība reģionā un ballistisko raķešu programma, pauda ministrs.
Viņš atgādināja, ka Eiropas Savienība vienmēr ir centusies konstruktīvi veicināt gan vienošanos izpildi, gan ASV un Irānas dialogu.
“Ja mēs cenšamies iesaistīt kā dalībvalstu, tā arī visas Eiropas diplomātiskos pūliņus gan sarunās ar Irānu, gan sarunās ar ASV, gan Krieviju un Ķīnu, kas arī ir daļa no šīs vienošanās, vismaz kaut kādu zināmu virzību - ne ātru, ne uzreiz ar uzvarošajiem saukļiem - mēs varam panākt,” sacīja Rinkēvičs.
Taču viņš norādīja, ka “ir pilnīgi skaidrs, ka jebkāds progress un jebkāda nopietna saruna, visticamāk, nebūs iespējama līdz ASV prezidenta vēlēšanām”.
“Tā kā tas nebūs jautājums - šodien tikāmies, rīt atrisinājām. Diemžēl diplomātija dažreiz prasa ne tikai mēnešus, bet pat gadus,” sacīja ministrs.
Viņš arī pastāstīja, ka ES ārlietu ministri piektdien ārkārtas sanāksmē apspriedīs ne tikai situāciju Irānā, Irākā un Tuvajos Austrumos, bet arī vēl vienu “ļoti nopietnu, sarežģītu jautājumu, kur arī situācija attīstās ne pārāk labi un kas tieši ietekmē Eiropas Savienību gan drošības, gan migrācijas kontekstā”, - tā ir situācija Lībijā.
Viņš norādīja, ka tur turpinās diezgan nopietna karadarbība, dažādas grupas un grupējumi turpina cīnīties par varu, un “šobrīd tā situācija veidojas diezgan sprādzienbīstama”.
Eiropas Savienībai ir divi instrumenti, kā rīkoties - viens ir politiskais un otrs ir, ja tiek panākts zināms noregulējums, caur attīstības sadarbības instrumentu, finanšu instrumentu var palīdzēt atbalstīt valsts atjaunošanu, norādīja ministrs.
Bet tas būs iespējams tikai tad, ja mēs spēsim iesaistīt visus - gan vietējos grupējumus un politiskās partijas, gan tos, kuriem ir intereses šajā reģionā - Turciju, Krieviju, Ēģipti, lielā mērā arī Līča valstis. Mērķis būtu pacietīgas diplomātijas ceļā kaut kā šo situāciju normalizēt tiktāl, ka vismaz tur nenotiek kaujas un vismaz veidojas kaut kāds konsenss, skaidroja Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Tagad Tuvo Austrumu reģions piedzīvo jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā.
Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm: Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos.
Savukārt 8. janvārī Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.
