Ministrs piektdien intervijā Latvijas Radio un Latgales Reģionālajai televīzijai atzina, ka tādi lēmumi briest ilgu laiku un pienāk kāds brīdis, kad ir izšķiršanās.
„Laiks mums būt atklātākiem, godīgākiem, bet ticiet man, šādi lēmumu nenāk viegli un briest labu laiku,” atzina Rinkēvičs.
Ministrs uzsvēra, ka nekad atklāti nenoliedza savu orientāciju, bet, skatoties uz diskusiju Latvijā par partnerattiecību regulējumu, redzot, cik daudz mūsu politiķi un sabiedrība baidās šos jautājumus kustināt, un zinot, ka viņa atklāsme varētu rosināt cilvēkus uz pārdomām, viņš izšķīries publiski paziņot par savu orientāciju.
„Mani neviens uz to nespieda, [..] vienkārši krājas kritiskā masa un sakrājas. [..] Esmu dzirdējis briesmu un šausmu teorijas [par šī paziņojuma iemesliem], bet varu nomierināt, nekā tāda tur nav,” sacīja Rinkēvičs.
„Tā sanāca, ka izšķiršanās to pateikt bija vakar, es ilgi domāju par pozitīvajām un negatīvajām šī soļa sekām, tad nolēmu, ka labāk runāt un teikt visu godīgi, un lielā mērā rosināt diskusiju par šiem jautājumiem, kas ir sarežģīti, arī par partnerattiecību jautājumu,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka, piemēram, Igaunijā šis jautājums jau atrisināts ar partnerattiecību likumu, un šis jautājums atteicas ne tikai uz viendzimuma pāriem, bet arī uz laulībā nereģistrētiem sievietes un vīrieša pāriem.
Rinkēvičs uzsvēra, ka nerunā par viendzimuma laulībām, bet gan par partnerattiecību regulējumu. Viņš šo jautājumu jau apspriedis ar bijušo labklājības ministri, deputāti Ilzi Viņķeli („Vienotība”) un pieļauj, ka kopā viņi varētu strādāt, lai pārliecinātu kolēģus par šāda partnerattiecību regulējuma nepieciešamību.
Tam būs liela pretestība, „kāds mēģinās vairot politisko kapitālu uz šīs bāzes, bet ceru, ka varētu uzrakstīt šo likumu, kas būtu dzimumu neitrāls un palīdzētu pietiekami lielai sabiedrības grupai noregulēt būtisku jautājumu”, sacīja ministrs.
Viņš savu politiķa karjeru turpinās „tieši tāpat kā līdz šim - strādāšu, sabiedrības reakcija būs ļoti pretrunīga, zinu, ka ir daudz kritisko viedokļu, kā jau vienmēr brīvā sabiedrībā dažādi viedokļi, bet domāju, ka daudzi citi cilvēki var izdarīt to pašu, ko es izdarīju vakar”.
Viņš arī nedomā, ka „kaut kam vajadzētu fundamentāli mainīties manā attieksmē pret cilvēkiem vai cilvēku attieksmē pret mani: kas pieņem – pieņem, kas nepieņem - nepieņem”.
