Lai arī Latvijas ārējās Austrumu robežas uzraudzības nodrošināšanai robežsardzē nepieciešams finansējums vairāk nekā 230 papildus darbavietām, šobrīd darbs visos robežapsardzības punktos, uz zaļās robežas un citviet rit pilnvērtīgi – uzsver Valsts robežsardzes vadības pārstāvji. “Mums ir viss tas personāls, kas mums ir atvēlēts, kur mums ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai uzturētu personālu,” saka Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Normunds Garbars. “Nokomplektējums uz šo dienu ir 96-97%. Bet tas nav pietiekams un ir vajadzīgi vēl 233 cilvēki, lai mēs varētu garantēt pietiekami intensīvu un kvalitatīvu robežas uzraudzību,” sacīja Garbars.
Koncepcija par robežsargu skaita palielināšanu Ministru kabinetā apstiprināta jau pirms pieciem gadiem, tomēr to laikā finansētas tikai 30 no 263 cerētajām amata vietām. Papildus jau esošajam darbaspēkam darbinieki vajadzīgi pilnīgi visās robežapsardzības nodaļās. Pēdējo divu gadu laikā nelegālo robežpārkāpēju skaits samazināts no pustūkstoša līdz pāris simtiem, tomēr ar papildus spēkiem robežu uzraudzīt varētu efektīvāk.
“Cilvēki ļoti ilgus periodus tika nodarbināti virsstundās, par ko viņiem, protams, tika samaksāts,” stāsta Garbars. “Kā papildus pozitīvs elements ir, ka ir izbūvēta robežas josla, ir nodrošināta robežsargu mobilitāte, arī izbūvētais žogs ir devis savu pozitīvo efektu. Bet šodien joprojām mēs nevaram garantēt, ka mēs varam apturēt šīs plūsmas pieaugumu, jo šī gada pirmie mēneši rāda, ka nekas nav mainījies,” stāsta Garbars.
Ja papildus darbavietas varēs nodrošināt, tās aizpildīt nāksies vismaz divu-trīs gadu garumā. Šobrīd vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas sagatavo ierindas robežsargus un virsniekus, ir Valsts robežsardzes koledža Rēzeknē.
Vienlaikus šeit uzņemt var 200 kadetus, šobrīd mācās 130, ziemā uzņemto audzēkņu skaits salīdzinot ar pērno gadu samazinājies teju par trešdaļu. Tas atkarīgs no demogrāfiskās situācijas, gan no tā, ka gluži tāpat kā citviet Eiropā militārās nozares profesijas apguvi ierobežo sekmju un angļu valodas zināšanu līmenis, fiziskā sagatavotība un citi noteikumi.
“Auguma ierobežojumi, tie ir vīriešiem 1,68m, sievietēm 1,65m. Jākārto testi, jākārto fiziskā sagatavotība, jāiziet medicīniskā komisija,” stāsta Valsts robežsardzes koledžas direktors, pulkvedis Mariks Petrušins. “Ir arī tāds vērojums, zināms atbiruma pieaugums, tiem potenciālajiem absolventiem, kuri nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības normas, lai iestātos dienēt (..) ir piedāvājums gan Nacionālajos bruņotajos spēkos, gan policijā, koledža, respektīvi, robežsardze, paliek kā trešā iestāde, līdz ar to šie potenciālie kandidāti sadalās starp vairākām iestādēm,” stāsta Petrušins.
Koledžā turpmāk būs pievērsta lielāka uzmanība tieši esošo un topošo kadetu fiziskajai sagatavotībai: plānots pilnībā sakārtot blakus esošo sporta stadionu, atjaunot sporta kompleksa telpas, inventāru, jau ir ieviestas vairākas papildus sporta nodarbības.
