Pēc viņa teiktā, Valsts robežsardze kopā ar Valsts policiju un NBS līdz šim strādājušas, lai samazinātu robežpārkāpēju skaitu uz robežas ar Baltkrieviju. Tādējādi ir izdevies stabilizēt situāciju šajā vietā. Tiesa, arvien ik dienu tiek konstatēti migranti, kuri nelegāli no Baltkrievijas mēģina iekļūt Latvijas teritorijā. Aizvadītajā diennaktī tādi bijuši 17.
Pujāts atzina, ka Valsts robežsardze iepriekš ieviesusi arī pastiprinātu robežas ar Krieviju apsardzību, taču pēdējos mēnešos tur nav novērojams liels robežpārkāpēju skaits.
"Krievijas robeža nav drauds, kur sagaidāms liels migrantu pieplūdums," atzīmēja Valsts robežsardzes priekšnieks.
Jautāts, cik lielā mērā Latvijas dienesti ir gatavi nosargāt robežu, ja gadījumā robežas ar Baltkrieviju pārkāpšana kļūs masveidīgāka, Pujāts apgalvoja, ka kopējā dienestu kapacitāte ir augsta. Latvijas dienesti ir gatavi atvairīt lielāku robežpārkāpēju skaitu, un "tā gatavība ir pietiekami augstā līmenī".
Valsts robežsardzes vadītājs klāstīja, ka nelikumīgo robežas šķērsošanu novērstu, liekot lietā dažādus līdzekļus, tostarp pūļa savaldīšanas līdzekļus, vairogus. Turklāt vairāk nekā 30 kilometros ir izbūvēts pagaidu žogs uz robežas ar Baltkrieviju.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība (ES) šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
