Diskusiju par slēgtām pašvaldību domes sēdēm raisījis plāns Pašvaldību likumā mainīt vienu punktu: “Domes sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi”. To iecerēts aizstāt ar konkrētu uzskaitījumu gadījumiem, kad domes sēdes drīkst būt slēgtas. Tur minēts valsts noslēpums, adopcijas noslēpums, bērnu intereses, komercnoslēpums un personu privātā dzīve.
Šis uzskaitījums ir pārāk plašs un interpretējams, uzskata organizācija “Delna”, bažījoties, ka pašvaldības to var izmantot ļaunprātīgi. “Mēs saredzam, ka visus tos uzskaitītos var konkrēti precizēt, iestrādāt likumā un konkrēti noteikt, līdzīgi kā tas ir citās valstīs. Ja mēs atstājam pašvaldībai iespējas kaut kā interpretēt šīs jomas, tad tas jau rada konkrēti riskus,” norāda “Delnas” direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.
Grozījumus atbalstījušās Saeimas komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) uzskata – tas, vai sēde ir slēgta pamatoti, jāatstāj politiķu godaprāta ziņā. “Šeit ir ļoti lielā mērā atkarīgs no politiskās kultūras kopumā, no vienas puses. No otras puses, tiešām no atbildīgas pieejas,” saka Dolgopolovs.
Pašvaldības uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatava domes vadītāju atbildīgumu kontrolēt un grozījumus likumā atbalsta. Turklāt komercnoslēpums kā viens no pamatojumiem rīkot slēgtu sēdi esot nevis risks, bet gan risinājums situācijām, kurās domes vadība cenšoties slēpt dažādu pašvaldību uzņēmumu rādītājus no daļas deputātu. Lielākais akmens šajā ziņā tiek mests galvaspilsētas dārziņā.
“Šobrīd mēs paredzam, ka vismaz domes slēgtās sēdes var notikt par jautājumiem, kas skar komercnoslēpumu attiecībā gan uz “Rīgas satiksmes” “nanoūdeni”,
gan visām “Namu pārvaldnieka” nelikumībām, gan visām pārējām, kas notikušas Rīgas domē šobrīd, aizbildinoties ar komercnoslēpumu,” saka VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
“Deputātiem jau tagad ir pieejama visa informācija. Jautājums tikai, vai deputāts spēj atrast un izvērtēt to informāciju, kas viņam jau ir pieejama,” savukārt norāda Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš.
Tā uz pārmetumu par informācijas slēpšanu reaģē Rīgas domē. Jau šobrīd, galvenokārt lai aizsargātu personu datus, domes sēdēs mēdz būt slēgtās daļas. “Īstenībā es domāju tieši otrādi, ka mēs esam ļoti atklāti. Pat pārāk atklāti dažos jautājumos, [es domāju,] ka mums būtu vairāk jāierobežo informācijas aprite. Vēl vairāk – stāsies spēkā datu aizsardzības regula no 1.maija, kas vēl vairāk noteiks fizisko datu aizsardzību,” saka Liepiņš.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uzskata, ka daudz lielāks risks par slēgtām pašvaldību domes sēdēm ir apstāklī, ka Saeimas Valsts pārvaldes komisija atteikusies no pirmajā lasījumā atbalstītā priekšlikuma uzlikt par pienākumu Rīgas domei atjaunot revīzijas komisiju, kura kontrolētu lietderīgu pašvaldības naudas izlietojumu. Šādas komisijas darbību galvaspilsētas vadība pārtrauca 2015.gada sākumā.
Dolgopolova ieskatā iepriekš revīzijas komisijas bieži bijušas “siltas vietiņas”, kurās strādāt, tāpēc pašvaldībai uzlikt obligātu pienākumu tādu atjaunot neesot vajadzības. Ir citi, kas uzraudzību veicot profesionālāk.
“Visās pašvaldībās ir izveidota iekšējā audita pārvalde, katrai pašvaldībai ir jāpieaicina zvērināts revidents, lai gada pārskatu pārbaudītu, notiek plānveidīgas un ārpusplāna revīzijas no Valsts kontroles puses. Te jau ir trīs pakāpes,” saka Dolgopolovs.
Grozījumi Pašvaldību likumā Saeimai vēl jāvērtē otrajā lasījumā.
