2016. gadā tiesībsargs Juris Jansons amatā tika iecelts ar 49 balsīm par un 45 pret. Viņa otrais pilnvaru termiņš beigsies 2021. gada 16. martā.
Ierobežojumi termiņam
Tikmēr Saeimā pašlaik iesniegti likuma grozījumi, kas tiesībsargam liegtu ieņemt amatu vairāk nekā divas reizes pēc kārtas. Tos iesniedzis “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins. Viņš skaidro – jau pavasarī esot sagatavojis priekšlikumus, lai likumā precīzi atrunātu, cik pilnvaru termiņus pēc kārtas var ievēlēt tiesībsargu. Iesniegt gan sanācis tikai tagad.
“Jābūt skaidrībai. Tas nav pret Jansonu, viņš ir labs tiesībsargs, bet tas nenozīmē, ka likumā jāsaglabā neskaidrība,” saka deputāts Judins.
Pats Jansons sagatavotās likuma izmaiņas sauc par muļķīgu ierosinājumu un tiesībsarga darba politizēšanu. Viņš min, ka, iespējams, politiķu nepatiku pret sevi izsaucis ar vairākām uzvarām Satversmes tiesā, kas nu Latvijas valstij uzlikušas par pienākumu pārvērtēt visu sociālā nodrošinājuma sistēmu.
“Tas ir lieks ierosinājums, jo parlaments tāpat balso par iecelšanu vai neiecelšanu amatā,” norāda Jansons.
Sagatavotie likuma grozījumi arī paredz turpmāk atcelt tiesībsarga administratīvo imunitāti. Tāpat plānots, ka tiesībsarga kandidatūras izvirzīšanai Saeimā būs nepieciešams vismaz desmit deputātu iesniegums.
“Pirms izvirzīšanas deputāti būs spiesti savā starpā runāt,” skaidro Judins.
Bet Jansons to redz citādāk: “Tas liecina par vēlmi politizēt nominēšanu. Prezidentam pietiek ar vienu ierosinājumu, bet tiesībsargam vajadzēs pusfrakcijas.”
Vairāku frakciju atbalsts
Grozījumus jau tagad atbalsta vairākas Saeimas frakcijas.
To vidū ir “Attīstībai/Par!”, kas pašlaik gan nevēlējās sniegt plašākus komentārus. Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzskata, ka augstākajām amatpersonām jānosaka maksimālais divu pilnvaru termiņš.
“Tas nozīmē, ka cilvēks nav gatavs izaugsmei un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tas nozīmē, ka cilvēks grib turpināt sēdēt labi iesildītajā krēslā,” komentē Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija).
Konstitucionālo tiesību eksperts Ringolds Balodis skaidro, ka kopumā atbalsta divu termiņu nosacījumu valsts amatpersonām, taču, viņaprāt, deputātiem iztrūkstot sistēmiska skatījuma.
“Šis izskatās pēc “pusgadu pirms” saveidota grozījuma, lai noņemtu Jansonu no trases un ieliktu vietā sev kādu paklausīgāku,” pauž Balodis.
Grozījumu iesniedzējs Judins uzsver, ka vēl nekas par pilnvaru termiņu nav izlemts un viņš vēlas diskusiju. Ja vairākums piekritīs, ka Jansons var atkārtoti kandidēt, tad pārejas noteikumos tas tikšot ierakstīts.
