„3514 studenti ir pakļauti šādai patvaļībai. Bez jebkādas analīzes,” pauda Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Studentu parlamenta prezidente Lauma Dūmiņa. Viņa uzskata, ka tieši studentiem radīsies zaudējumi, ja akadēmiju pievienos Latvijas Universitātei.
Tāpat studenti bažījas par iespējamajām problēmām ar studiju kursu pielīdzināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa gan uzsver, ka akadēmijas reorganizācijas procesā nodrošinās studiju nepārtrauktību.
Savukārt akadēmijas vadības neierašanās uz sarunām ministrijā esot nepareiza, uzskata Agrita Kiopa. Viņa norāda, ka ministrija aicinās augstskolu uz atkārtotu tikšanos, paralēli notiks sarunas ar citām iesaistītajām pusēm. Taču reorganizācijas plānu ministrija neapturēšot, un nākamajā vai aiznākamajā nedēļā ministrija iesniegs valdībā dokumentus par akadēmijas reorganizāciju.
Tikšanās laikā plānoja runāt par dažādiem jautājumiem, tajā skaitā par akadēmijas studiju programmu turpmāku īstenošanu Latvijas Universitātē un iespējām studējošajiem turpināt mācīties atbilstošās studiju programmās citās augstskolās.
Iepriekš akadēmijas rektore Daina Voita uzsvēra, ka lēmumu par augstskolu reorganizāciju pieņem Ministru kabinets, savukārt valdības rīkojuma projektam par augstskolas reorganizāciju jāpievieno Augstākās Izglītības padomes atzinums. Vienlaikus akadēmijas rektore norāda, ka ir atvērta konstruktīvai diskusijai par augstākās izglītības sistēmas sakārtošanu.
„Arī Latvijas Universitātei līdzīgi kā RPIVAi šie paziņojumi bija pārsteigums,” atzīst Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš.
Abas augstskolas kā vadošās pedagogu sagatavošanas institūcijas Latvijā ir sagatavojušas kopīgu viedokli par skolotāju izglītības reorganizāciju Latvijā. Pirmkārt, augstākajai izglītībai visās jomās, arī pedagoģijā, jābalstās zinātnē. Otrkārt, augstskolās uzskata, ka pedagoģijas studiju attīstībai efektīvāk jāizmanto cilvēkresursi un infrastruktūra.
“Treškārt, uzskatām, ka kvalitatīva izglītība un pedagoģijas studiju programmu attīstība panākama ar precīzu situācijas analīzi Latvijas izglītības iestādēs un demogrāfijas prognozēs pamatotu plānošanu un konsolidāciju, vienlaikus nodrošinot izglītības pieejamību reģionos. Latvijas Universitāte ir gatava piedāvāt savus resursus kopējai izglītības programmu konsolidācijai un specializācijas virzienu attīstībai Rīgā un citos Latvijas reģionos,” sacīja Segliņš.
Abas augstskolas gatavas veidot darba grupu, kurā apspriest reformas skolotāju izglītībā. Savukārt IZM nākotnē vēlas koncentrēt skolotāju sagatavošanu universitātēs.
Agrita Kiopa skaidro, ka ierobežotos resursus šobrīd izmanto gandrīz trīs reizes lielāka skolotāju skaita sagatavošanai, nekā ir vajadzīgs, un ka šo situāciju labos. Arī vajadzību reorganizēt RPIVA ministrijā saista ar skolotāju sagatavošanai vajadzīgo resursu koncentrēšanu un skolotāju izglītības iekļaušanu universitātēs.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi līdz šā gada augustam reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, to pievienojot Latvijas Universitātei. Galīgais lēmums gan būs jāpieņem valdībai. Turklāt vajadzīgs arī Augstākās izglītības padomes atzinums.
