Viņa uzsvēra, ka Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi darbojas tikai tad, ja tos ievēro, un Latvija ar noteiktajām prasībām būtiski neatšķiras no citām Eiropas valstīm, cīņai ar koronavīrusu nav kādas maģiskās receptes.
Bet tas, ka inficēšanas gadījumu skaits aizvien ir augsts, “nozīmē, ka cilvēki ierobežojumus neievēro, tieši tik vienkārši tā arī ir”, sacīja eksperte.
Valstīs, kur saslimstību izdodas samazināt, “acīmredzot cilvēki dara kaut ko tādu, lai infekcija neizplatās tālāk”, piebilda Ķīvīte-Urtāne.
Viņa arī norādīja, ka Latvijā ieviesti gandrīz visi ierobežojumi, kas arsenālā ir bijuši, “nekas daudz šajā ieroču arsenālā vairs nav, vēl palikuši varbūt pilnīgi pārvietošanās ierobežojumi, piemēram, tikai savas pašvaldības robežās”.
Ķīvīte-Urtāne arī atzina, ka jebkuru ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana rada risku, ka saslimstība palielināsies. Taču, komentējot valdības ieceri mīkstināt ierobežojumus tirdzniecībā, eksperte atzina, ka ierobežojumi bijuši spēkā ilgi un cilvēki ir noguruši, un šis ir valdības kompromiss.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. Ārkārtējo situāciju plāno pagarināt līdz 6. aprīlim.
Par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. Pašlaik šis radītājs ir vairāk nekā divas reizes augstāks.
