Iesniegumā norādīts, ka maijā, jūnijā un jūlijā Rucavas novadā lijis tik maz, ka pašlaik lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši.
Rucavas novada zemnieki norādījuši, ka atjaunotie zālāji izdeguši un dod mazāku ražu. Tāpat šajā laikā lopkopības produkcijas apjoms ir samazinājies un turpina kristies, zālāju atāls neaug, tātad radušos zaudējumus nav iespējams atgūt.
Līdz ar to lielākie cietēji no sausuma ir piensaimnieki.
“Iemesls vienkāršs – lietus nav, zeme sausa, zāle neaug. Graudi paliek mazāki. Zemnieki sāk lopus barot ar ziemas krājumu. Atāla nebūs, tātad ar lopbarību būs švakāk. Īstenībā tas ir ārkārtas stāvoklis, jo izslaukumi samazinās, zemnieki nevar dabūt pietiekami daudz naudas no savas darbības. Ir zemniekiem projekti vai saistības, kurās apņēmušies, ka izslaukums tiks kāpināts, bet viņi to nevar izdarīt," skaidroja Rucavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Rolis.
Ārkārtas stāvokļa izsludināšana palīdzētu zemniekiem pildīt saistības, piemēram, ar Lauku atbalsta dienestu, Latvijas Radio paskaidroja Rucavas novada domes izpilddirektors Edgars Bertrams. Tādā gadījumā zemnieki varētu izvairīties no sankcijām, kas draud par Eiropas līdzfinansēto projektu mērķu nepildīšanu.
Tuvākajās dienās uz Rucavu dosies Lauku atbalsta dienesta pārstāvji, lai izvērtētu zaudējumu apmēru un to cēloņus.
Interesanti. Rucavas novads prasa ārkartas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā sausuma dēļ. Tur kopš aprīļa nolijuši 146 litri uz kv.m. Dobele klusē, lai gan tur ir nolijis vēl mazāk - 139 litri. https://t.co/6wpdbYuxjB
— Toms Bricis (@boms_tricis) August 2, 2019
