Skolas ir nobažījušās, jo minimālā skolēnu skaita griestu noteikšana būtiski ietekmē skolu turpmāko pastāvēšanu.
Rudzātu skola Līvānu novadā ir vienīgā lauku vidusskola. Šobrīd no pirmās līdz divpadsmitajai klasei tur kopumā mācās 88 skolēni. Devītajā klasē ir vien septiņi skolēni, šobrīd visi vēlas turpināt mācības Rudzātos arī vidusskolā.
„Te ir labi skolotāji, man patīk te mācīties, es tepat dzīvoju, man nav izdevīgi braukt kaut kur tālu uz citu skolu,” saka 9.klases skolnieks Gabriels.
Neraugoties uz skolēnu vēlmi palikt mācīties Rudzātos, direktors Vladislavs Spriņģis nav drošs, vai jauniešiem būs tāda iespēja. Ja nākamajā mācību gadā tiks piemērots lauku vidusskolām minimālais skolēnu skaits klasē - 14, tad Rudzātos vidusskola vairs nevarēs pastāvēt. Un ne tikai devītās klases skolēniem būs jāmeklē cita skola, kur mācīties, arī skolotājiem, samazinoties darba slodzei, izdzīvošanai nepieciešamās algas nodrošināšana būs apdraudēta.
„Slēdzot vidusskolas klases, mums būtībā lielākā daļa skolotāju būtu spiesti meklēt darbu citur. Un būtībā Rudzātos nodrošināt skolu ar skolotāju kadriem būtu ļoti problemātiski,” atzīst direktors.
Šobrīd Līvānu novada Izglītības pārvaldē nezina, vai skolēnu skaita griesti tiks piemēroti jau no šā gada 1.septembra. Līdz ar to pašvaldībai lemt par papildu dotāciju Rudzātiem ir pāragri.
Līvānu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece skaidro, ka pašvaldības nevar lemt, ja nav pašreiz Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka skolēnu skaitu.
Tikmēr skolotāji, raugoties uz lēmumiem un jauniem plāniem Izglītības un zinātnes ministrijā, ir norūpējušies par savu nākotni.
„Man vienu brīdi bija tāda depresija uznākusi, ka es gribēju darbu pameklēt kādā no pilsētas skolām, kur bērnu skaits ir lielāks, bet tai pašā laikā arī tur nav darba, jo arī tur pedagogi ir un strādā,” saka matemātikas skolotāja Veneranda Spriņģe.
„Jāmeklē kvalifikācijas kursi, kaut kāda pārkvalificēšanās; šobrīd ko tas īsti dod, nezinu. Pašreiz ir bezpalīdzības sajūta,” piebilst latviešu valodas skolotāja Iveta Kārkle.
„Varbūt drīz būs tā, ka paliks viena skola, viena banka, viena universitāte, viena pilsēta - Rīga. Grūti pateikt,” spriež vēstures skolotājs Ēvalds Kārklis.
Pat ja lēmums lauku vidusskolās par nepieciešamo minimālo skolēnu skaitu klasēs 14 netiek piemērots, sākot no šā gada 1.septembra, bažas par turpmāko Rudzātu skolas pastāvēšanu paliek. Skolēnu skaits nemitīgi samazinās. No laukiem vairāk cilvēku aizbrauc, nekā nāk klāt.
