Darba dienas rītā satikt Valmierā rūjieniešus nudien nav problēma, jo liela daļa šī novada cilvēku – tāpat kā no citiem Vidzemes novadiem – dodas darbā uz Valmieru. Arī Annija un Iveta. Abas jaunās sievietes atzīst, ka jaunajā kartē redzēt Rūjienu kā daļu no administratīvās teritorijas, kur attīstības centrs ir Valka, ir bijis pat ļoti negaidīts pārsteigums:
''– Kam no tā būs labums? Rūjieniešiem? Es domāju, ka nē, mēs esam pārāk lieli savas pilsētas patrioti, mēs gribam palikt tur, kur mēs esam, un es domāju, ja mēs kaut kam pievienojamies, tad tā ir Valmiera.
– Es sevi nevaru iedomāties kā Valkas novada iedzīvotāju turpmāk, tas liekas pavisam nepieņemami, bet principā dokumentu kārtošanas un tādas [lietas], ja ir nepieciešamība – ārsti, tad tas viss ir Valmierā.''
Par šo piespiedu laulību, kā vērtē Iveta, visvairāk baida ne jau tas, ka nāksies doties uz Valku kā pašvaldības centru, lai kārtotu kādas dokumentu lietas, bet gan vairāk tas, vai Rūjiena nezaudēs savas kultūras tradīcijas un savu savdabību:
''Man ir bažas par to, ja šī teritorija ir lielāka, šī platība ir lielāka, tad tādam attīstības centram, kas ir vairāk, nekā 40 kilometrus prom no Rūjienas, vai viņiem interesēs tāds mans pagastiņš, kurā es dzīvoju.''
''Cilvēki bija tādi kā pārsteigti, šokā, vai tā ir patiesība…'' - Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins atzīst, ka šajā situācijā viņš ir nokļuvis visnepateicīgākajā lomā, jo nevar atbildēt uz daudzajiem savu iedzīvotāju jautājumiem, kāpēc Rūjiena ir apvienota ar Valku.
''Ja mēs sabiedrisko transportu pavērtējam: iet trīs autobusi uz Valku turp un atpakaļ, un uz Valmieru iet 13; un tajos trijos, ja kāds pavērotu, sēž līdz pieiem cilvēkiem tajos autobusos, bet uz Valmieru reizēm pārpildīti. Tā ka nu tāda ir objektivitāte. Ja mēs skatāmies to, ko runā ministrs, ka ņems vērā gan pēc mobilā telefona datiem, kādas ir cilvēku tendences un plūsmas, gan pēc valsts iestādēm, kur atrodas un kādi cilvēkiem ir šie ieradumi, tad te pilnīgi runājam pretim, mēs neskatāmies neko, mēs zīmējam,'' saka Gladkins.
Tam, ka problēma būtu attālumā, vai arī tam, ka iedzīvotāji lielākoties dodas uz Valmieru, negrib piekrist Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, viņa vērtējumā šis apvienojums ir pat ļoti loģisks, jo visām pašvaldībām ir vienādas problēmas.
''Viena no lielākajām, kopīgajām problēmām, ja mēs skatāmies uz jauno teritoriju, kas ir pašlaik iezīmēta, – gan Strenčiem, gan Naukšēniem, gan Rūjienai, gan mums – ir depopulācija. Un tas jau ir svarīgi, ka tev ir vienādas rūpes, līdz ar to tev jādomā vienā virzienā. Valmieras novada rūpes ir pilnīgi citas, Valmiera ir maza Rīga, ar Rīgas un Pierīgas problēmām, pilnīgi cits fokuss, pilnīgi citas lietas, kas jārisina, ne tas, kas mums. Mums un Rūjienai ir vienas un tās pašas problēmas,'' klāsta Krauklis un kā otru loģisku faktoru saredz to, ka visas šīs ir pierobežas pašvaldības:
''Mēs esam ar igauņiem iemācījušies daudzas lietas darīt kopā, un tā ir laba iespēja, un gan Naukšēni, gan Rūjiena arī robežojas ar to. Līdz ar to tā ir papildus opcija, kā šo novadu attīstīt, atkal kopīga lieta, kopīga īpašība. Vai Valmierai ļoti interesē sadarboties ar Igauniju? Diezin vai.''
Rūjienā gan šiem argumentiem iebilst, jo nesaskata potenciālu, ka Valka varētu būt jaunās teritorijas attīstības centrs.
''Mēs no Valkas kaut ko labu esam dzirdējuši? Tikai sliktu! Iedzīvotāji aizbrauc, deklarējas citur, visu laiku tā tiek pasniegts Valkas tēls. Bet kur tad Valkai palikt? Nu reāli tur, kur viņa ir, ir jāsaprot, ka Valka– Valga manā uzskatā ir divas valstis – viena pilsēta, viņa ir tādā situācijā. Varbūt šeit valstī ir vajadzīgs tas speciālais statuss,'' vērtē Guntis Gladkins.
Rūjieniešiem pretargumentu vienojumam ar Valkas novadu ir daudz, arī tas - vai loģiskāk nebija veidot pierobežas novadu, apvienojot viņus ar Mazsalacu un Naukšēniem? Rūjienieši ir gatavi nepadoties, un maijā ir paredzētas iedzīvotāju sapulces, kurās varēs paust savu viedokli.
