Rūjienas un Naukšēnu novadu uzņēmēji šobrīd ir visai kareivīgi noskaņoti cīņai, lai nepieļautu abu novadu pievienošanu Valkai.
Uzņēmēja Ilze Berga saka, ka argumenti tam ir vairāki: “Man kā uzņēmējai ar 28 gadu pieredzi nekad nav bijusi vajadzība braukt uz Valku. Mūsu darbs ir ar visādiem Valmieras pakalpojumu sniedzējiem - VID, PVD.” Uzņēmēja norāda, ka arī vēsturiski Rūjienai un Naukšēniem nav bijusi saikne ar Valku.
Pret plānotajām novadu robežām ir arī uzņēmējs Jurģis Krastiņš. Arī viņa vadītājiem uzņēmumiem līdz šim nav bijusi nekāda sadarbība ar Valku. “ Ekonomiskais ceļš jau ved no šejienes caur Rūjienu uz Valmieru un tālāk uz Rīgu. Tā ir ikdiena, un to nedrīkst ignorēt. Un, ja Valkā es neesmu katru gadu bijis, tad Valmierā es esmu vismaz divreiz nedēļā,” saka uzņēmējs.
Uzņēmēju aicinājumam parakstīties pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri atsaukušies jau vairāk nekā 2000 iedzīvotāji abos novados. Kopumā tur reģistrēti aptuveni 4500 iedzīvotāju, tai skaitā bērni.
“Tad jau labāk bija Rūjienas rajons. Kāpēc pie Valkas? Kāpēc jāsaliek, kas ir atspērušies no iepriekšējās reformas?” pauž Rūjienas novada iedzīvotāja Ērika Rāva.
“Gribētos, lai visi skolas autobusi, sociālā sfēra te pat uz vietas, lai nebūtu jābraukā uz Valku vai Valmieru bieži,” saka Rūjienas novada iedzīvotāja Inese Jaunzeme.
“Mēs vairāk gribam uz Valmieru, jo braucam uz slimnīcu, arī kultūras pasākumi,” saka Naukšēnu novada iedzīvotāja Nadežda Matisone.
Uzņēmēji gan uzsver, ka nav pret novadu reformu kā tādu.
Viņuprāt, tai jābūt pārdomātai un pamatotai, kā arī jānotiek kopsolī ar pārmaiņām valsts pārvaldē. Tāpat nedrīkstētu izjaukt institūcijas, kas jau sekmīgi darbojas, piemēram, vairāki novadi Valmieras apkārtnē jau pašlaik ir izveidojuši kopīgu būvvaldi un izglītības pārvaldi, kas apkalpo arī Naukšēnu un Rūjienas novadus.
“Uzklausot cilvēkus, kas parakstās, lielākā daļa saka, ka gribētu būt pie Valmieras,” saka Jurģis Krastiņš, uzņēmējs no Naukšēnu novada.
“Man neliekās, ka ir vajadzīgs katrā bijušajā pagastmājā savs pagastvecis un vēl skrīvers,” uzskata SIA “Zaltes” un SIA “Ābeles” līdzīpašniece Ilze Berga.
Savāktos iedzīvotāju parakstus uzņēmēji iesniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Ja politiķi tomēr neuzklausīs, nepieciešamības gadījumā novadu zemnieki, mežkopji un citi ļaudis ir gatavi ar tehniku doties uz Rīgu un aizstāvēt iedzīvotāju viedokli pie ministrijas un Saeimas.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 36, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno arī izmaiņas pašvaldību ievēlēšanas kārtībā, lai jaunajās pašvaldībās nodrošinātu līdzsvarotu apgabalu pārstāvniecību.
