Izmaiņas SAB darbā nav Zviedra pašmērķis
Zviedris Satversmes aizsardzības birojā strādā vairāk nekā 20 gadus. Kopš 2014. gada Zviedris vada biroja Izlūkošanas pārvaldi, kā arī ieņem direktora vietnieka amatu, savukārt pirms tam viņš veicis operatīvo darbību. Kandidēt uz direktora amatu Zviedri aicinājuši Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji. Pirms izvirzīšanas ar Zviedri runājis arī prezidents Egils Levits.
"Uzaicinājumu kandidēt uz šo amatu es uzskatīju par pagodinājumu un līdzšinējā darba novērtējumu. Tas varbūt ir tas motīvs, kāpēc es piekritu," sacīja Zviedris.
Viņš norādīja, ka pēc iepriekšējā direktora Jāņa Maizīša nāves novembrī atsevišķos gadījumos viņš jau pildījis direktora pienākumus.
Zviedris stāstīja, ka viņam būs svarīgi turpināt iepriekšējā direktora iesāktos darbus. Viņš norādīja, ka nav būtiski, kas ir iestādes vadītājs, jo likumā ir definētas pildāmās funkcijas un darba jautājumi, uzdevumi, kas ir saskaņoti Ministru kabinetā.
"Līdz ar to var runāt par niansēm, kas saistās ar izlūkošanu, pretizlūkošanu. Ja mēs runājam par kādiem organizatoriskiem jautājumiem, tad, jā, pastāv iespējas vienmēr kaut ko uzlabot. Tas ir saistīts ar cilvēkresursiem, finanšu jautājumiem. Bet lielās līnijās pārmaiņas pašas par sevi nav pašmērķis," sacīja Zviedris.
Viņš norādīja, ka SAB darbā ir vairākas prioritārās jomas: "Pretizlūkošanas stiprināšana, izlūkošanas kapacitātes stiprināšana, liekot uzsvaru uz kiberspēju pilnveidošanu. Ja mēs runājam par valsts noslēpuma aizsardzību, tad attiecīgi jau šobrīd ir izveidota darba grupa, kas pārskata normatīvo regulējumu, lai to pielāgotu mūsdienu dzīves nepieciešamībai.
Tajā pašā laikā būs jāskatās uz iekšējo procedūru pilnveidošanu, lai paātrinātu šos procesus."
Zviedris norādīja, ka lielākie draudi valsts drošībai ir saistīti ar saspīlējumu attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju, tāpat svarīgi nepieļaut citu valstu iejaukšanos rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
"Jāseko līdzi mums iespējamiem apdraudējumiem, kas var ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Šeit es runāju par sabiedrības polarizāciju atsevišķos jautājumos, kuru, teiksim, vēl pastiprinot, šī pretnostādne var pastiprināties," norādīja Zviedris.
Politiķi novērtē Zviedra profesionalitāti
No politiķu teiktā izriet, ka Zviedris, visticamāk, tiks iecelts amatā. Viņš tiek raksturots kā profesionālis, kurš pienākumus varēs pildīt jau no pirmās dienas.
Saeimas Nacionālās drošības komisija, kurā ir pārstāvji no visām Saeimas frakcijām, Zviedra kandidatūru atbalstījusi vienbalsīgi.
"Tur nav nepieciešama nedz ieskriešanās, nedz mācību laiks, ne iepazīšanās ar personālu. Šis ir cilvēks, kurš var no pirmā brīža uzreiz vadīt ļoti nozīmīgo drošības iestādi," uzsvēra deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"). Uz to pašu norādīja arī komisijas vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). Kučinskis sacīja , ka kandidāts ir vērsts uz sadarbību un no sadarbības partneriem dzirdētas labas atsauksmes.
"Viņš ir profesionālis, un viņš var no pirmās dienas mesties darbā.
Es ceru, ka pēc apstiprināšanas katram jaunam vadītājam ir jauni plāni, kā pilnveidot darbu, jo nav tādas iestādes, kur darbu nevar pilnveidot," stāstīja Kučinskis.
Kučinskis norādīja, ka Zviedris nav politiski angažēts, tāpēc nav iemeslu, lai deputāti Zviedra kandidatūru noraidītu. Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šobrīd ir svarīgi atrast labu biroja vadītāju ilgtermiņam.
Kučinskis sacīja, ka ir labi, ja tiek virzīts kandidāts, kas jau strādā iestādē, jo cilvēkam no malas būtu nepieciešami vairāki gadi, lai pilnvērtīgi saprastu, kā birojs funkcionē.
Arī komisijas loceklis Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) akcentēja šī brīža situāciju kā iemeslu Zviedra apstiprināšanai: "Viņam ir tieši šiem apstākļiem vislabākās prasmes, tajā skaitā sadarbības prasmes ar ārvalstu partnerdienestiem. Viena no galvenajām SAB funkcijām ir gan apdraudējumu prognozēšana, gan atklāšana, gan arī novēršana, veicot pretizlūkošanas darbības, tajā skaitā ārvalstīs, par ko ir atbildīgs tieši SAB direktors."
Paredzēts, ka Saeimā balsojums par Zviedri varētu notikt nākamnedēļ, kad viņu būs iztaujājušas visas deputātu frakcijas.
KONTEKSTS:
SAB nepieciešams jauns vadītājs, jo 60 gadu vecumā mūžībā pērn novembrī devās līdzšinējais biroja direktors Jānis Maizītis. Nacionālās drošības padome lēmusi par SAB direktoru virzīt Egilu Zviedri, kurš līdz šim birojā ieņēmis direktora vietnieka amatu un ir Izlūkošanas pārvaldes vadītājs. Koalīcijas partijas sliecas atbalstīt Zviedra kandidatūru. Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādījis, ka iespējamo kandidātu loks amatam ir ļoti šaurs. Atsevišķi uzrunātie iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu no šī piedāvājuma esot atteikušies. Iespējamo kandidātu vidū izskanēja arī virsprokurora Jura Jurisa vārds, bet tobrīd vienprātības nebija.
