Petraviča Latvijas Televīzijai no rīta teica, ka ir komandējumā un nav informēta par to, vai saņēmusi pielaidi. Petravičas vērtēšana Satversmes aizsardzības birojam prasīja visilgāk - gandrīz pusgadu. Pārējiem Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības ministriem SAB jau iepriekš izsniedzis pielaidi valsts noslēpumam.
Medijos iepriekš izskanējusi informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā "Monēta", kurā finanšu vadītājas amatu ieņēmusi Petraviča, bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs. Pati Petraviča šos pārmetumus kategoriski noraidījusi.
Par aplokšņu algām publiski runājis viens no bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests sāka pārbaudi, taču tās rezultātus dienestam atklāt liedz likums.
Rezultātu drīkst stāstīts uzņēmuma īpašnieks, taču uz Latvijas Televīzijas aicinājumu to darīt Aleksandrs Petravičs neatsaucās.
Premjers Kariņš uzskata – līdz ar Satversmes aizsardzības biroja lēmumu par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu šaubu par labklājības ministri vairs neesot.
“Acīmredzot tas vērtējums Petravičas kundzes gadījumā ir pozitīvs. Viņai pielaide ir piešķirta. Ja tas ir beidzies pozitīvi, tad no mana viedokļa raugoties, tas jautājums ir atrisināts. Es ar prieku varu konstatēt, ka visiem ministriem ir pielaide. Tātad mēs varam turpināt 100% savu uzsākto darbu,” sacīja premjers.
Petraviča šobrīd atrodas komandējumā Šveicē, kur viņa vada Latvijas delegāciju Starptautiskās darba organizācijas rīkotajā konferencē. Petravičas padomniece Liesma Kalve Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka vīra uzņēmuma darbību ministre nekomentēs tāpēc, ka uzņēmumā vairs nestrādājot.
Jautājumam pielikt punktu aicina arī “KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.
“Tas, ko mēs redzējām Petravičas kundzes gadījumā, mēs redzējām morālo paniku par, iespējams, jautājumiem, kuri tagad ir izvērtēti un ir sniegta atbilde. Tā kā es būtu pateicīgs, ja ar veselo saprātu mēs skatītos un novērtētu to, ka pielaide nozīmē pielaidi,” sacīja Zakatistovs.
Jautāts, vai viņš varētu aicināt ministri pierunāt savu vīru atklāt VID pārbaudes rezultātu, Zakatistovs sacīja: “Es aicinu pielikt punktu šim jautājumam.”
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai, "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
