Jau pirmajā dienā par iniciatīvu ir parakstījušies vairāki simti cilvēku.
Iniciatīvas autors Jānis Šķesters, kurš pats ir bijis „Iespējamās misijas” skolotājs Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” pauda, ka šīs normas ir pretējas demokrātiskā sabiedrībā pieņemtam uzskatam, ka ikvienam pašam ir tiesības izvēlēties sev tīkamu dzīves modeli.
Viņaprāt, ja klasē ierodas bērni no dažādām ģimenēm, kur vecāki var būt neprecējušies, vecāki ir šķirti vai bērnu audzina tikai viens vecāks, tad „tikumiskas audzināšanas” normas to diskriminē.
Šķesters norādīja, ka pašreiz tikumība ir reducēta tikai uz visu, kas „atrodas zem jostasvietas”. Taču tikumība ir arī godaprāts un citas krietnu cilvēku raksturojošas īpašības. Tāpēc pašreiz reducētā izpratnes par tikumību ierobežo skolotāju. „Gandrīz jebkuru mācību saturu var pakļaut tikumības normām,” saka Šķesters.
Viņš arī norādīja, ka nedz skola, nedz vecāki nevar kontrolēt visu informāciju, kas nonāk pie skolēniem. Tāpēc tā informācija, kas nav tikumiska, bet skolēniem zināma var kļūt par puspatiesībām, mītiem un kļūdām.
Pretēju viedokli pauda „tikumiskās audzināšanas” normu virzītāja Saeimā Jūlija Stepaņenko. Viņa skaidroja, ka „šis likums kārtējo reizi draudzīgi atgādina, ka viņiem [skolotājiem] ir tiesības un pienākums apspriest to, kas notiek apkārt”. Stepaņenko pauda, ka ir apšaubāma situācija, kad skolās apspriež jautājumus, kas neatbilst vecāku dzīves izpratnei un vērtībām.
Savukārt LU profesore Skaidrīte Lasmane pauda, ka jau tagad šis likums izsauc daudz baiļu un neizpratnes. Tāpēc ir risks atgriezties situācijā, kad viss tiek kontrolēts „no augšas”. Viņasprāt, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī citas valsts iestādes var censties šo likumu padarīt maigāku un plašāk tulkojamu.
Saeima 18. jūnijā atbalstīja pretrunīgi vērtētos Izglītības likuma grozījumus, kas paredz pienākumu skolām nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.
