Ideālā pasaulē darbs pašvaldībā nebūtu savienojams ar darbu skolā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina ministrs.
Taču realitāte ir tāda, ka novados iedzīvotāji skaits samazinās, un saprotams, ka partijas un apvienības vērš savu uzmanību uz tiem izglītotajiem un aktīvajiem cilvēkiem, kas ir novadā, un arī aicina skolu direktorus savos vēlēšanu sarakstos.
Tā ir realitāte, ka skolu vadītāji būs pašvaldību deputāti un zināmā mērā būs interešu konfliktā, lemjot par skolu tīklu un skolu reformu, un ar to jārēķinās, atzina Šadurskis.
Tomēr viņš pauda cerību, ka nebūs tā, ka “skolu tīkls jāsakārto, tikai manu neaiztieciet”.
Viņš uzsvēra, ka skolu tīkla sakārtošanā ministrijai būs svarīgi runāt ar pašvaldībām, operējot ar viņiem saprotamiem skaitļiem.
Jau ziņots, ka Izglītības ministrija pašlaik izstrādā skolu tīklu reformu. Iepriekš izskanēja, ka saskaņā ar to pilsētas vidusskolās vienā paralēlē vajadzētu būt vismaz divām klasēm, katrā no kurām būtu vismaz 25 skolēni, savukārt lauku skolās vajadzētu būt vismaz vienai klasei ar ne mazāk kā 15 skolēniem. Šādas prasības varētu likt slēgt kādas skolas vai vidusskolas pārveidot par pamatskolām, vai arī pašvaldībām nāktos tās uzturēt.
