Viņš atzina, ka pirmajā gadā pēc pārejas uz jauno sistēmu “varbūt būs nelielas problēmas”.
Viņš piebilda, ka “atklās nelielu noslēpumu” – sākumā, labojot mazākumtautību skolu skolēnu eksāmena darbus, “izturēsimies ļoti toleranti”, ja būs kļūdas nevis priekšmeta materiālā, bet izteiksmes formā, gramatiska kļūdas.
Ministrs uzsvēra, ka tā nebūs bērnu vaina, bet gan skolas vaina, kas nebūs skolēnus pienācīgi un godprātīgi sagatavojusi.
Šadurskis skaidroja, ka, ļaujot mazākumtautību skolēniem noslēguma eksāmenos atbildēt tikai latviski, “mēs iegūstam savā pusē bērnu vecākus, jo, ja netiek realizēta bilingvāla izglītība, vecāki teiks - hej, ko jūs darāt, manam bērnam taču būs jākārto eksāmens latviski”.
Viņš atzina, ka ir vairākas izglītības iestādes, “kurās nemainās nekas”, un, pārbaudot bērnu zināšanas, var redzēt, ka šajās mazākumtautību skolās patiesībā neīsteno bilingvālo izglītību.
“Mums ir pienākums novērst diskrimināciju tālākā izglītības apguvē vai darba tirgū vājo valodas zināšanu dēļ,” reformas nepieciešamību pamatoja ministrs.
Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko gan raidījumā pauda, ka šobrīd bērni vēl nav gatavi pāriet uz mācībām tikai latviski. Taču viņa pozitīvi vērtēja Izglītības ministrijas ieceri sākt valsts valodas apguvi jau bērnudārzā, sakot, ka “beidzot kāda reforma ir no sākuma”.
Rīgas Valdorfa skolas skolotāja Jana Kolbina savukārt norādīja, ka ir jādomā arī par skolotāju sagatavotību. Tas būs tikai normāli, ja skolēns nesaprot kādu vārdu, saprot priekšmeta vielu, kontekstu, bet nezina kādu vārdu, un skolotājiem jānāk pretī jābūt gataviem, nevis jāsaka “stop, tu tagad ar mani krieviski runā”, norādīja Kolbina.
Viņasprāt, šobrīd pamatskolas nesagatavo bērnus pietiekami labi, lai viņi spētu turpināt mācības vidusskolā latviski.
Jau ziņots, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.
- Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā - jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
- 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
- 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
- No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
- No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
