ĪSUMĀ:
- Saeima aicina rīkot atkārtotas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, radot taisnīgus apstākļus un iespējas visiem prezidenta amata kandidātiem.
- Saeima deputāti aicina Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politiski ieslodzītos un pēdējās dienās prettiesiski aizturētos.
- Baltkrievijas valdība mudināta nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību.
- Lietuvas Seims aicina neatzīt Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus un noteikt individuālas sankcijas šīs valsts amatpersonām.
- Seims arī aicina neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.
- Igaunija neatzīst Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, uzskatot, ka vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz taisnīgas.
- Igaunija uzskata, ka Aleksandrs Lukašenko zaudējis prezidenta mandātu, ņemot vērā plašu vēlēšanu rezultātu viltošanu.
- Igaunija atbalsta individuālas sankcijas pret personām, kuras atbildīgas par vardarbību un vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā.
Saeimas Ārlietu komisijas paziņojuma sākotnējais variants vēl pirms priekšlikumu iesniegšanas bija krietni īsāks par to, ko Saeima gala rezultātā apstiprinājusi. Piemēram, klāt nākuši punkti, ka Saeima aicina valsts prezidenta vēlēšanas noturēt atkārtoti, kā arī Saeima aicina Latvijas Republikas valdību sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Paziņojumā aicināts radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem prezidenta amata kandidātiem, lai viņi varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī atkārtotās vēlēšanās nodrošināt starptautisko novērotāju klātbūtni. Tāpat paziņojumā aicināts nodrošināt to, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji.
Saeima paziņojumā pauž satraukumu par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu laikā, kā arī pirms un pēc tām. Tāpat uzsvērts, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības, kā arī pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus.
Dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar Eiropas Savienību (ES), norādīts paziņojumā.
Deputāti paziņojumā aicina Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politiski ieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti, kā arī reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības.
Tāpat varas iestādes aicinātas nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.
Baltkrievijas valdība mudināta nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām, teikts paziņojumā.
Saeima paziņojumā aicina Latvijas valdību atbalstīt ES sankciju noteikšanu pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Latvijas valdība un ES institūcijas paziņojumā aicinātas arī sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Par finansiālā atbalsta iekļaušanu paziņojumā Saeimā viedokļi atšķīrās.
"Mēs arī nebūtu priecīgi, ja kāda austrumvalsts iekļautu savā domes paziņojumā, ka turpmāk viņi, piemēram, ļoti aktīvi atbalstīs biedrības, kas cīnās pret fašismu vai cīnās par divām valsts valodām," sacīja Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Dombrava iebildis arī pret priekšlikumu iekļaut paziņojumā aicinājumu pēc jaunām prezidenta vēlēšanām, jo arī tas, viņaprāt, norāda uz iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās. Deputātu vairākums gan abus punktus atbalstīja. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka tādā viedā Latvija iekļāvusies kopējā Eiropas Savienības valstu nostājā.
"Tā nav tikai Latvija. Tā ir starptautiskā sabiedrība. Viens pēc otra gan parlamenti, gan valdības atzīst šīs vēlēšanas par negodīgām un netaisnīgām," atzīmēja Kols.
Tāpat paziņojumā apliecināts nemainīgs atbalsts Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.
Saeimas paziņojuma mērķis nav parādīt, kas Baltkrievijai būtu jādara, bet tas atbalsta baltkrievu tautas nepārprotami pausto vēlmi izvēlēties savas valsts vadītāju brīvā un demokrātiskā procesā. To otrdien uzsvēra Saeimas deputāte Krista Baumane ("Attīstībai/Par!"). Aicinājums par atkārtotām vēlēšanām tika iekļauts tieši pēc Baumanes iniciatīvas.
"Vērojot pēdējās nedēļas notikumus mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā, mani pārņem gan šausmas, gan prieks. Šausmas par Lukašenko brutālo un nežēlīgo izrēķināšanos ar politiskajiem oponentiem, žurnālistiem un miermīlīgi protestējušiem iedzīvotājiem. Un prieks, ka viņa dienas prezidenta amatā ir skaitītas. Pārmaiņas Baltkrievijā ir nenovēršamas un Latvijai tās ir jāatbalsta. Mēs nevaram visu laiku skatīties pār plecu, gaidot, ko pirmais pasaka kāds, kas ir lielāks un spēcīgāks. Mums jāatceras ka pasaules skatās uz Latviju, gaidot mūsu vērtējumu. Mēs esam Baltkrievijas tuvi kaimiņi, mums ir ciešas politiskas un ekonomiskas attiecības. Paziņojuma noslēdzošais teikums apliecina nemainīgu atbalstu Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām. Citiem vārdiem, tas skaidri pasaka, ka Saeimas paziņojuma mērķis nav aprādīt, kas mūsu kaimiņiem būtu jādara, bet atbalsta baltkrievu tautas nepārprotami pausto vēlmi izvēlēties savas valsts vadītāju brīvā un demokrātiskā procesā," sacīja Baumane.
Latvijā bijusi diskusija par Lukašenko neatzīšanu par leģitīmu prezidentu. Tomēr pēc konsultācijām ar Ārlietu ministriju deputāti lēmuši, ka tas varētu radīt praktiskas problēmas, piemēram, ja jāsniedz konsulārā palīdzība Latvijas pilsoņiem Baltkrievijā.
"Mēs "per se" pasakām, ka viņa [Lukašenko] pašreiz ieceltā valdība ir neleģitīma, tāpat arī neleģitīms ir Baltkrievijas akreditētais vēstnieks Latvijā un Latvijas akreditētais vēstnieks Baltkrievijā," sacīja Kols.
Opozīcijas deputāti Saeimas debatēs pārsvarā pauda solidaritāti ar baltkrieviem, taču pārmeta koalīcijai demokrātisku principu neievērošanu Latvijā. Lai gan “pret” paziņojumu nebalsoja neviens, 11 sēdē reģistrēti deputāti balsojumā nepiedalījās.
"Es šajā revolūcijas arhitektūrā nepiedalīšos. Nebūšu tā skrūvīte, kas iekļausies šajā kopējā paziņojumā," uzsvēra Jūlija Stepaņenko.
Valdība arī lēmusi Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai piešķirt 150 000 eiro.
Lietuvas Seims aicina neatzīt Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus
Arī mūsu kaimiņu lietuviešu parlaments otrdien sēdē apsprieda situāciju Baltkrievijā. Tieši Lietuva uzņēmusi opozīcijas kandidāti Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Svetlanu Tihanovsku un viņas bērnus.
Lietuvas Seims otrdien pieņēmis rezolūciju, kurā aicināts neatzīt Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus un noteikt individuālas sankcijas šīs valsts amatpersonām, kā arī neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.
Seima ārkārtas sēdē par šā dokumenta pieņemšanu balsojuši 120 deputāti, pret – neviens, bet divi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.
"Šī tiešām ir vēsturiska diena, jo Lietuva ir pirmā valsts, kas oficiāli paziņo, ka neatzīst Lukašenko par ievēlēto prezidentu. Tas paver ceļu mūsu Rietumu sabiedrotajiem sekot. Tāpat tas sūta spēcīgu ziņu politiskajai opozīcijai, kas cīnās par baltkrievu neatkarību Minskas un citu pilsētu ielās, ka Lietuva ir kopā ar viņiem. Tāpat tas sūta signālu Lukašenko, ka viņa laiks tuvojas beigām," pauda Seima deputāts Gabriels Landsberģis (Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti).
Kā teikts rezolūcijā, sankcijas būtu attiecināmas uz personām, kas atbildīgas par cilvēka tiesību un brīvību pārkāpumiem un citiem noziegumiem, un paredzētu iebraukšanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu.
Deputāti aicinājuši izbeigt vardarbību pret mierīgiem demonstrantiem, nekavējoties atbrīvot visus ieslodzītos opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, nodrošināt preses, pulcēšanās un citas politiskās un pilsoniskās brīvības.
Igaunija atbalsta atkārtotu vēlēšanu rīkošanu
Igaunija neatzīst Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, uzskatot, ka šīs vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz taisnīgas un Aleksandrs Lukašenko zaudējis prezidenta mandātu, ņemot vērā plašu vēlēšanu rezultātu viltošanu, teikts otrdien izplatītajā Igaunijas valdības paziņojumā.
Igaunijas valdība atbalsta Baltkrievijas tautas gribu panākt valstī pārmaiņas un uzskata, ka ir svarīgi sarīkot valstī jaunas, brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, uzsvērts dokumentā.
Igaunija atbalsta individuālas sankcijas pret personām, kuras atbildīgas par vardarbību un vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā, vienlaikus uzskatot, ka sankcijas nedrīkst kaitēt Baltkrievijas iedzīvotājiem.
Valdības paziņojumā uzsvērts, ka situācija Baltkrievijā jāapspriež Eiropas Savienībai un jāpatur ANO Drošības padomes, ANO Cilvēktiesību padomes, Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju redzeslokā.
Īpašu uzmanību Igaunija aicina pievērst iespējamas vardarbības eskalācijas novēršanai un mierīga politiska risinājuma meklējumiem nolūkā panākt Baltkrievijā jaunas vēlēšanas.
Valdība arī atbalstījusi ārlietu ministra Urmasa Reinsalu priekšlikumu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam piešķirt 100 000 eiro.
Kā jau vairākkārt norādīts, starp Eiropas Savienības dalībvalstīm notiek aktīva saziņa un koordinācija par situāciju Baltkrievijā. Kā iepriekš minējis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pozīciju koordinācija notiek arī reģionāli, tostarp, protams, ar Baltijas kaimiņiem. Tam ir dažādi piemēri. Vakar ar paziņojumu klajā nāca Baltijas valstu un Polijas prezidenti, iestājoties par atkārtotām un brīvām vēlēšanām Baltkrievijā. Iepriekš visi prezidenti piedāvāja vidutāja lomu situācijas risināšanā. Kopīgu paziņojumu pauduši arī Baltijas valstu premjeri un parlamentu Ārlietu komisiju vadītāji.
Paredzams, ka Baltijas valstu vienotība izpaudīsies arī šajā nedēļas nogalē gaidāmajā akcijā "Baltijas ceļš. Brīvību Baltkrievijai". Tā būs solidaritātes ķēde no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas līdz Baltkrievijas robežai. Līdzīgas solidaritātes akcijas notiks arī Igaunijā un Ukrainā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret šomēnes notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes ārkārtas sēdē 14. augustā Eiropas valstu ārlietu ministri vienojās par sankcijām Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuras ES neatzīst par godīgām, un tiem sekojošo protestu apspiešanu.
