Par atbalstu rezolūcijai balsoja 43 deputāti no Nacionālās apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), "KPV LV", kā arī Jaunās konservatīvās partijas. Debatēs viņi uzsvēra, ka Latvijai vajadzētu paturēt tiesības pašai lemt par migrāciju. Pret rezolūciju bija 31 parlamentārietis no "Jaunās Vienotības", apvienības "Attīstībai/Par!" un "Saskaņas", uzsverot, ka ANO dokuments nav juridiski saistošs un pat paredz, ka katrai valstij ir tiesības izstrādāt savu migrācijas politiku. Savukārt deviņi deputāti balsojumā nepiedalījās.
"Vienreiz jau esam pieredzējuši, ka populistisku iemeslu dēļ tika atbalstītas [Vācija kancleres Angelas] Merkeles iniciatīvas. Autoritāšu priekšā vajag noņemt cepuri, bet ne galvu. Man šķiet, ka esam aizmirsuši - mūsu galvaspilsēta ir Rīga, nevis Brisele vai Ņujorka," ZZS viedokli iezīmēja deputāts Gundars Daudze.
Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Jansons debatēs pauda bažas, ka ANO dokuments kļūs par vienu no starptautisko tiesību avotiem, tādēļ var būt juridiski saistošs. Jansonam iebilda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"), kārtējo reizi ministrijas vārdā apliecinot, ka bažām nav pamata.
Jansonu īpaši neapmierināja dokumenta tekstā atrodamais ieteikums par individuālas pārbaudes ieviešanu, lai nelegālie migranti varētu kļūt par legāliem. Pēc viņa teiktā, tādējādi tiek palielinātas nelegālo imigrantu tiesības.
Viņam iebilda "Saskaņas" deputāte Regīna Ločmele-Luņova, norādot, ka Nacionālā apvienība dokumentu lasot, kā vēloties. Tajā esot pausts, ka var "attīstīt esošo praksi", nosakot individuālās pārbaudes.
Ločmele-Luņova arī bija neizpratnē par to, kā politiskie spēki, kuri veido valdību, ir gatavi ārlietu ministra amatā apstiprināt pakta atbalstītāju Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība"), vienlaikus iebilstot pret dokumenta apstiprināšanu.
"Attīstībai/Par!" pārstāve Marija Golubeva kolēģiem skaidroja, ka dokuments norāda uz attieksmi pret sadarbību ar partneriem pasaulē globālu problēmu risināšanā.
"Vai gribam stāvēt malā, kad citi cenšas risināt problēmas?" politiķe retoriski vaicāja.
Viņai pievienojās deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš ("Jaunā Vienotība"), sakot, ka ANO grib veicināt visu pasaules valstu sadarbību, lai rastu risinājumu migrācijas problēmai. Arī viņš atzīmēja, ka ANO dokuments nav vērsts pret valsts lomu. Vēl politiķis atzīmēja, ka rezolūcijā ir kļūdaini fakti, piemēram, deputāti savā rezolūcijā rakstījuši, ka Horvātija ANO dokumentu neatbalstīs, bet tā nav taisnība.
"Saskaņas" pārstāvis Boriss Cilevičs atgādināja, ka migrācija vienmēr pastāvējusi. Laikā, kad Eiropā krītas dzimstības līmenis, imigranti var palīdzēt uzturēt, piemēram, pensiju sistēmu. Bet neregulēta imigrācija var nodarīt postu, tādēļ to nepieciešams sakārtot. ANO dokumentā piedāvāti risinājumi, pie kuriem strādāts jau vairākus gadus.
Pēc Cileviča teiktā, ANO dokumenta sakarā nav runa par bēgļiem, jo attiecībā uz tiem jau pastāv vesela virkne starptautisku dokumentu, kas to regulē. "Tas ir par migrāciju. Tas, kurš iegūs migrācijas resursus, iegūs globālajā konkurencē," norādīja Cilevičs.
Viņš norādīja, ka Saeimas rezolūcijas pieņemšana pret paktu parāda attieksmi, ka Latvijā esam ksenofobi, populisti, dažādi sazvērestību piekritēji.
"Mēs tad pievienojamies tādiem līderiem kā Viktors Orbāns un Vladimirs Putins. Uzskatu, ka to nevar saukt par patriotisku rīcību," uzsvēra politiķis.
Premjera amata kandidāts Aldis Gobzems ("KPV LV"), kāpjot tribīnē, teica, ka katru reizi, kad vēlamies pieņemt lēmumu mūsu valsts labā, Ārlietu ministrija mūs baida ar izolacionismu. Tādējādi viņš aicināja balsot par rezolūciju, aicinot valdību neatbalstīt pievienošanos ANO dokumentam.
Rezolūcijā norādīts arī, ka pakts nav ticis pienācīgi prezentēts un skaidrots sabiedrībai un aicina ņemt vērā sabiedrībā valdošo viedokli par migrācijas jautājumiem.
Valdībā iepriekš tika lemts, ka Latvijas nostāju par pievienošanos ANO migrācijas paktam paudīs tad, kad par to būs vienojusies Saeima. Proti, ja Saeima to neakceptēs, tāds būs arī valdības lēmums.
Jau pēc nepilnas nedēļas 10. un 11. decembrī par ANO dokumentu ir paredzēta galīgā vienošanās ANO konferencē Marokas pilsētā Marakešā.
Paktu iepriekš nav atbalstījušas un Marokas konferenci neapmeklēs ASV, Austrija, Austrālija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Izraēla un vēl citas valstis. Vācijas valdība paktu ir atbalstījusi, tāpat arī mūsu kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva.
"Providus" pētniece Agnese Lāce iepriekš norādījusi, ka pakta neparakstīšana varētu atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas reputāciju. Tāpat viņa kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Mārtiņu Hiršu "Melu detektorā" palīdzējusi skaidrot, vai politiskās partijas un Saeimas deputāti saka taisnību par paktu. Savukārt sabiedrība izvērsusi parakstu vākšanu "Manabalss.lv" gan par, gan pret pakta apstiprināšanu Saeimā.
