Parlaments par ministru iecelšanu lēma visu dienu, un jaunieceltajiem ministriem nācās uzklausīt arī pārmetumus par pieredzes trūkumu. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicināja Saeimu par katra ministra iecelšanu amatā balsot atsevišķi. Premjers pirms balsojuma iepazīstināja ar kandidātiem. Arī paši kandidāti izklāstīja savas ieceres.
Kā pirmo apstiprināšanai amatā premjers virzīja ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš vadīja Ekonomikas ministriju (EM) kopš 2020. gada aprīļa, kad šajā amatā nomainīja Ralfu Nemiro ("KPV LV"). Vitenbergs ekonomikas ministra amatu zaudēja pēc pievienošanās NA – "KPV LV" atsauca viņu no šī amata.
Vitenbergs dzimis 1985. gadā, 2005. gadā pabeidzis Latvijas Kultūras koledžu, kur mācījies par tūrisma gidu, bet 2008. gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu tūrisma vadībā. Pirms ievēlēšanas 13. Saeimā Vitenbergs bijis SIA "LIETAS MD" lielo klientu tirdzniecības vadītājs.
Vitenbergs Saeimas debatēs norādīja, ka viņa turpmākās prioritātes ekonomikas ministra amatā būs saistītas ar mājokļu pieejamības uzlabošanu, tostarp īres mājokļu būvniecība un esošo daudzdzīvokļu namu atjaunošana.
"Jaunajam Vitenbergam, ja Saeima šodien mani atbalstīs, būs iespēja līdz galam novest to, ko iesāka vecais Vitenbergs, ja tā varētu teikt," tā pirms balsojuma sacīja Vitenbergs.
Par Vitenberga pāriešanu no "KPV LV" uz NA viņu kritizēja ne tikai agrākie partijas biedri, bet arī citi opozīcijas deputāti.
"Domāju, ka sabiedrība tomēr gribētu redzēt šajā amatā profesionāli ar dziļu izpratni ekonomikā – gan kopumā, gan arī Latvijas ekonomikā. Cilvēku ar izglītību un pieredzi. Manuprāt, profesionāļu ekonomikas jomā un uzņēmējdarbībā mums Latvijā netrūkst. Balsot “par”, nozīmē uzņemties atbildību par kandidātu; uzņemties atbildību par Jāni Vitenbergu mēs nevaram," sacīja opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Valērijs Agešins.
Vitenberga atkārtotu iecelšanu ekonomikas ministra amatā atbalstīja 56 deputāti, pret bija 35, bet neviens balsojumā neatturējās.
Balsojums par uzticības izteikšanu Vitenbergam:
Visplašākās debates izvērtās par iekšlietu ministres Golubevas iecelšanu amatā. Jaunieceltā ministre norādīja, ka trīs galvenie atslēgas vārdi, kas raksturo viņas plānus nozarē, ir cilvēcīgums, reformas un sadarbība.
"Mans galvenais uzdevums šajā darbā būs vairot cieņu, uzticēšanos un sadarbību starp iekšlietu sistēmu un sabiedrību kopumā," pirms balsojuma sacīja Golubeva.
Golubeva iepriekš solīja, ka pārrāvuma ministrijas vadībā nebūšot, par ko jau paguvusi diskutēt ar Iekšlietu ministrijā strādājošajiem. Par prioritātēm amatā Golubeva sauc policistu darba apstākļu un izglītības uzlabošanu. Priekšplānā būšot arī vardarbības apkarošana un policijas darbs ar sabiedrību.
Opozīcijas deputāti viņai pārmeta zināšanu trūkumu par nozares darbu.
Golubeva dzimusi 1973. gadā, viņa politikā ienāca līdz ar 13. Saeimas vēlēšanām un amatā nomainīs Sandi Ģirģenu ("KPV LV"). Golubevai ir doktora grāds filozofijā, kas iegūts Kembridžas Universitātē. Strādājusi par pētnieci organizācijā “Providus”. Pirms vēlēšanām Golubeva norādīja, ka vēlas pievērsties izglītības politikai.
Viņas loma partijā pieauga pēc Daniela Pavļuta kļūšanas par veselības ministru. Līdz ar Pavļuta aiziešanu no Saeimas Golubeva kļuva par “Attīstībai/Par!” frakcijas vadītāju. Golubeva aizstāv seksuālo minoritāšu tiesības un kļūs par otro atklāti homoseksuālo Ministru kabineta locekli Latvijas vēsturē. Golubeva ir tikai otrā sieviete Latvijas politikā, kura iecelta iekšlietu ministres amatā.
"Diemžēl politika joprojām Latvijā ir vīriešu klubiņš, un katrs amats, kurā tiek nominēta sieviete kandidāte, tiek pakļauts daudz nežēlīgākai apspriešanai nekā līdzvērtīga vīrieša kandidāta gadījumā," vērtēja pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Golubevu iekšlietu ministres amatā atbalstīja 54 deputāti, pret bija 35 deputāti un viens balsojumā atturējās.
Balsojums par uzticības izteikšanu Golubevai:
Saeimas atbalstu iecelšanai amatā guva arī konservatīvo pārstāve Muižniece. Politiķe intervijā Latvijas Radio šorīt atzina, ka viņas prioritāte, stājoties amatā, būs izdarīt visu iespējamo, lai visi skolēni 1. septembrī atsāktu mācības klātienē. Opozīcijas deputāti pauda šaubas, vai ministrei izdosies īstenot iecerētās reformas.
Muižniece nāks Ilgas Šuplinskas vietā, kura vadīja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) kopš Kariņa valdības pirmsākumiem un kuru "pēc visu valdības partneru vienošanās" nolemts nomainīt, pēc kā Šuplinska paziņoja par izstāšanos no JKP.
Muižniece dzimusi 1987. gadā, viņai ir Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas grāds uzņēmējdarbībā, kā arī Latvijas Universitātes profesionālais bakalaura grāds pedagoģijā. Muižniecei izglītības nozare nav sveša – viņa pati savulaik strādājusi skolā, nepilnu gadu bijusi IZM parlamentārā sekretāre.
Muižnieci izglītības un zinātnes ministres amatā atbalstīja 54 Saeimas deputāti, pret bija 34 un viens balsojumā atturējās.
Balsojums par uzticības izteikšanu Muižniecei:
Ramonu Petraviču ("KPV LV") labklājības ministra amatā nomainīs konservatīvo pārstāvis Eglītis. Viņš iecerējis lielu vērību veltīt situācijas uzlabošanai ar Covid-19 izplatību sociālās aprūpes iestādēs. Eglīša izaicinājumi ministra amatā būšot arī ģimenes pabalsta programmas izstrāde, bērnu tiesību aizsardzības jautājumi.
Eglītis dzimis 1978. gadā, politikā ienāca līdz ar 13. Saeimas vēlēšanām. Eglītis ir ekonomists, Saeimā viņš līdz šim strādāja Budžeta komisijā. Eglītis nereti paudis publisku kritiku koalīcijas biedriem, it īpaši finanšu ministram Jānim Reiram no “Jaunās vienotības”. Savukārt pēdējā laikā Eglītis asi strīdējies ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu. Pret viņu Eglītis vērsies tiesā par neslavas celšanu.
Eglīti labklājības ministra amatā atbalstīja 56 Saeimas deputāti, pret bija 34 un viens balsojumā atturējās.
Balsojums par uzticības izteikšanu Eglītim:
Plānots, ka jau nākamnedēļ mandātu uz laiku varētu nolikt Golubeva un viņas vietā Saeimā varētu iekļūt Māris Mičerevskis, kurš pirms tam sašķēla politiskā spēka frakciju Rīgas domē. Saeimas deputāta mandātu atkal saņems izglītības ministre Ilga Šuplinska, bet zaudēs Andris Kazinovskis, kurš uz laiku pildīja viņas pienākumus. Saeimā atgriezīsies arī labklājības ministre Ramona Petraviča, bet mandātu zaudēs Edgars Kronbergs. Bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Saeimā ievēlēts nebija.
KONTEKSTS:
Turpmāk koalīcijā būs četras partijas – JKP, "Attīstībai/Par!", NA un "Jaunā Vienotība". Līdzšinējos "KPV LV" ministru posteņus sadalīs. Parakstot sadarbības memorandu, koalīcija vienojās kā prioritāti izvirzīt eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšanu un attīstīšanu. Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija pēc izslēgšanas no koalīcijas balsos atbilstoši saviem uzskatiem.
