Valdība sestdien noteica, ka no otrdienas, 17. marta, būs slēgta starptautiskā pasažieru kustība.
Tāpat aizliegti visi organizēti publiskie pasākumi, bet neorganizētas pulcēšanās tiks atļautas maksimāli līdz 50 cilvēkiem. Visiem pasākumiem būs jānoslēdzas līdz plkst.23 vakarā.
Izmaiņas skars arī valsts centralizēto eksāmenu norisi – tie pārcelti uz maiju. Paredzēts, ka svešvalodu eksāmenu norise tiks nodrošināta laikposmā no 2020. gada 12. maija līdz 15. maijam.
Valdībā apstiprinātais rīkojums paredz arī gan administratīvu, gan kriminālatbildību par ārkārtējās situācijas laikā noteikto pasākumu neievērošanu, Saeimas sēdē norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Debates un deputātu ierosinājumi
Deputāti iesaistījās vairāk nekā pusotru stundu garās debatēs, gan atzinīgi vērtējot valdības darbu, gan kritizējot un nākot klajā ar saviem ieteikumiem.
Ierobežojums nepulcēties vairāk par 50 cilvēkiem neattiecas uz darbavietām, tādēļ Saeima uz ārkārtas sēdi sanāca jau ierastajā sastāvā. Lai apkārtējiem nebūtu iemesla bažām, sēdē nepiedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kurai esot konstatēts sinusīts. Valdības vārdā deputātus uzrunāja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi ir samērīgi.
"Uzskatām par nepieciešamu šobrīd darīt visu, lai kontrolētu šīs epidēmijas izplatību Latvijā, to maksimāli ierobežotu un pēc tam arī novērstu," sacīja ministrs.
"Mēs varēsim mācīties no šīs nelaimes vēl daudz un ilgi, bet šobrīd ir jāpalīdz tiem, kam ir nepieciešams palīdzēt," norādīja deputāts Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par").
Vairāki runātāji debatēs pauda nožēlu, ka Saeima nevar papildināt valdības rīkojumu ar saviem ieteikumiem un risinājumiem, piemēram, ierobežot stingrāku bērnudārzu apmeklēšanu.
"Vēlos aicināt arī Ministru kabinetu apsvērt iespējas pārcelt gada pārskatu iesniegšanas termiņu biedrībām un nodibinājumiem, jo, kā zināms, tas ir 31. marts, taču līdz tam ir jānotur biedru kopsapulces. Nodrošināt, ka informatīvie tālruņi ir pieejami 24/7 režīmā, nevis noteikt darba laiku," rosināja deputāts Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Iespējams, jāatceļ darbaspēka nodokļi noteiktās nozarēs, tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās iemaksas nozarēs, kuras ir vissmagāk skartas," piebilda deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).
"Soļi ekonomikā jāveic, bet tie jāveic pārdomāti, ir jābūt gataviem aktīvai rīcībai, nav runa, bet viņai ir jābūt saprātīgai," uzsvēr partijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits.
Epidēmijas ierobežošanā un izskaušanā deputāti aicināja iesaistīt arī pašvaldības, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem.
"Tieši pašvaldību resursi un pašvaldības šobrīd nav pietiekami iesaistītas tajā, lai ierobežotu un informētu...
Ierobežotu epidēmijas izplatību, informētu sabiedrību. Cik man izdevās noskaidrot, tad līdz vakardienai pašvaldības nebija saņēmušas nekādus norādījumus vai informāciju, kā rīkoties," sacīja deputāte Inga Goldberga ("Saskaņa").
Ārlietu ministrs, atbildot deputātiem, solīja izskanējušos ierosinājumus nodot valdības pārstāvjiem, jo krīzes situācijā parādās arvien jauni aspekti un problēmas. Rinkēvičs uzsvēra, ka vīruss nešķiro opozīciju, koalīciju, ministrus un cilvēkus, koalīcijas partnerus, tāpēc jāstrādā vienoti.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets ārkārtas sēdē ceturtdien, 12. martā, nolēma līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju. Lai ierobežotu koronavīrusa "Covid-19" izplatību, Latvijā no 13. marta cita starpā slēgtas mācību iestādes, kā arī aizliegti lielie masu pasākumi. Pāris dienas vēlāk valdība vienojās par papildu ierobežojumiem, tostarp pārtraukt starptautisko pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ostu robežšķērsošanas vietām.
Latvijā līdz svētdienai, 15. martam, reģistrēti 30 "Covid-19" saslimšanas gadījumi.
