ĪSUMĀ:
- Valdība atkal strādā pilnā sastāvā.
- Saeima iecēla deputāti Ilzi Indriksoni ekonomikas ministres amatā.
- VUGD priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu iecēla iekšlietu ministra amatā.
- Par abu ministru iecelšanu balsoja arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība.
Iekšlietu ministrs
Ģenerālis Kristaps Eklons, kurš līdz šim bijis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks, iepriekš solīja ministra amatā turpināt bijušās ministres Marijas Golubevas („Attīstībai/Par!”) iesāktos darbus. Viņaprāt, jāpievērš lielāka uzmanība drošības jautājumiem, kā arī nepieciešama vispārējās iekšējās drošības attīstība caur civilās aizsardzības stiprināšanu.
Iekšlietu ministrijas paziņojumā medijiem Eklons solīja, ka dienesti nodrošinās nulli tolerances un sodīs tos, kas atbalsta Krievijas agresiju un provocē spriedzi sabiedrībā. "Mēs risināsim Ukrainas bēgļu jautājumus sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm. Mēs turpināsim stiprināt ārējo robežu un visu civilās aizsardzības sistēmu kopumā katrā iestādē un modernizēsim infrastruktūru visos iekšlietu dienestos," citēts ministrs.
Eklons 2017. gadā ir ieguvis ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi un kopš 2011. gada ir VUGD priekšnieka vietnieks. Viņam ir starptautiskā pieredze, kvalificējoties gan Eiropas, gan pasaules mācībās par civilo aizsardzību un civilām un militārām krīzēm.
Uzrunā Saeimai premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja uz Eklona 30 gadu stāžu VUGD un to, ka viņš ir savas jomas augstas raudzes profesionālis, kura darbs būs svarīgs, lai Latvija turpinātu palīdzēt Ukrainas bēgļiem un nodrošinātu iekšējo valsts drošību.
Arī Golubeva uzsvēra Eklona ilgstošo pieredzi: “Latvijā nav cilvēka, kurš labāk pārzina civilās aizsardzības jomu.” Viņa arī aicināja Eklonu iestāties par to, ka iekšējā drošība ir visas valdības un sabiedrības darbs.
Tikmēr vairāki opozīcijas deputāti norādīja uz virkni problēmu iekšlietās, ar kurām jārēķinās jaunajam ministram, tostarp garajām iedzīvotāju rindām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, novecojušām VUGD depo ēkām.
Eklonu ministra amatā atbalstīja 66 parlamentārieši, tostarp no opozīcijas, bet pret bija 21.
Par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Eklons aicinājis Saeimas deputātu Mārtiņu Šteinu ("Attīstībai/Par!"), kurš bijis parlamentārais sekretārs pie iekšlietu ministres Marijas Golubevas.
Ekonomikas ministre
Savukārt par ekonomikas ministri apstiprinātā Ilze Indriksone, kura līdz šim bijusi ministrijas parlamentārā sekretāre, iepriekš uzsvēra vajadzību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti. Viņa kā svarīgu darba prioritāti minēja Baltijas valstu atteikšanos no elektroapgādes sinhronizēšanas ar Krieviju.
"Ir jāceļ kapacitāte saules un vēja elektroenerģijas iegūšanai un būtiski un pamatīgāk jāstrādā pie energoefektivitātes, strauji veicinot daudzdzīvokļu māju un publisko ēku siltināšanu. Jo vislabākā enerģija ir tā, ko mēs neiztērējam," pirms balsojuma sacīja Indriksone.
Viņa arī solīja turpināt ciešu un regulāru dialogu ar nozari pārstāvošām organizācijām.
Pirms balsojuma par ministres apstiprināšanu pozīcijas deputāti kritizēja situāciju valdībā, kurā notika divu ministru rotācija, un arī argumentāciju šādām izmaiņām. Parlamentārieši arī norādīja uz steidzamu darbu enerģētiskas neatkarības stiprināšanā.
Indriksoni ministres amatā atbalstīja 62 deputāti, pret bija 24, bet viens atturējās.
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirms balsojuma uzrunā Saeimai vērsa uzmanību uz virkni krīžu šīs valdības darba laikā – finanšu sektora uzraudzības “kapitālo remontu”, Covid-19 pandēmiju, migrācijas krīzi pie Baltkrievijas robežas, Krievijas iebrukumu Ukrainā. “Manuprāt, mums ir uzdevums un pienākums noturēt valsti stabilu šajos laikos. Svarīgi, lai valdība var turpināt darbu pilnā sastāvā,” sacīja Kariņš, aicinot amatos apstiprināt jaunos ministrus.
Tāpat ceturtdien bijušajam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (Nacionālā apvienība) atjaunotas 13. Saeimas deputāta pilnvaras. Līdz ar to darbu parlamentā noslēdza Aivars Geidāns, kurš parlamenta sastāvā iestājās pagājušā gada jūnijā uz laiku, kamēr no savulaik par "KPV LV" dēvētās partijas kandidātu saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
KONTEKSTS:
Maija vidū Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītajā valdībā amatus zaudēja divi ministri – iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Tas notika pēc tam, kad, reaģējot uz cilvēku pulcēšanos pie padomju pieminekļa Pārdaugavā 9. un 10. maijā, Nacionālā apvienība (NA) pieprasīja Golubevas demisiju, pretējā gadījumā draudot neturpināt darbu valdībā. Premjers atsaucās NA pieprasījumam, mudinot ministri atstāt amatu, un vienlaikus uzstāja uz viena NA ministra nomaiņu, norādot, ka pieprasījums bija ultimāta formā ar šantāžas piegaršu. Līdz ar ko valdības vadītājs 18. maijā parakstīja rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju.
