Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments. Tās mērķis ir padarīt Latvijas aizsardzību pietiekami spēcīgu, lai jebkurš uzbrukums radītu agresoram ievērojami lielāku zaudējumu salīdzinājumā ar potenciālajiem ieguvumiem un tādā veidā atturot to no uzbrukumu veikšanas.
Uzsvars uz NBS, visaptverošu aizsardzību un sadarbību
Saeimā informēja, ka koncepcija sagatavota laikā, kad sabiedrība turpina saskarties ar starptautiskās drošības izaicinājumiem un dažāda veida nemilitāriem apdraudējumiem, tostarp kiberdrošības riskiem, dezinformācijas un propagandas aktivitātēm, pandēmijas radītiem sociāli ekonomiskiem izaicinājumiem, dabas katastrofām un citiem satricinājumiem. Tie būtiski ietekmē ne tikai sabiedrības drošību, veselību un labklājību, bet arī valsts stabilitāti kopumā, norāda koncepcijas izstrādātāji.
Kā četri galvenie darbības virzieni valsts aizsardzībā koncepcijā norādīti – Nacionālie bruņotie spēki (NBS), visaptveroša aizsardzība, NATO kolektīvā aizsardzība un starptautiskā sadarbība.
Koncepcijā uzsvērts, ka, saglabājot esošo aizsardzības finansējuma līmeni, iespējams attīstīt tikai visnepieciešamākās spējas, līdz ar to būtisks ir sabiedroto valstu atbalsts, tai skaitā finansiālais atbalsts spēju attīstībai, mazinot iztrūkumus.
Koncepcijā atzīmēts, ka jāturpina stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, jo šīs struktūras piedāvā iespēju katram pilsonim sagatavoties potenciālajam apdraudējumam, vienlaikus neatsakoties no civilās dzīves.
Tāpat jāturpina palielināt NBS skaitlisko sastāvu un koncepcijas darbības laikā jāsasniedz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru skaits. Līdz 2024. gadam Zemessardzē jābūt 10 tūkstošiem zemessargu, savukārt līdz 2027. gadam – 12 tūkstošiem, teikts koncepcijā. Tāpat nepieciešams palielināt apmācīto rezerves karavīru skaitu, plānots, ka koncepcijas darbības periodā apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam jāsasniedz 6000.
Tāpat norādīts, ka visaptveroša valsts aizsardzība ir iespējama tikai ar sabiedrības iesaisti, tādēļ īpaši svarīga ir Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte, pilsoņu lielāka atbildības uzņemšanās par valstī notiekošajiem procesiem, tostarp valsts aizsardzību.
"Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi aizsargāt Latviju militāra uzbrukuma gadījumā. Vienlaikus Latvijas sabiedrībai ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ka neviens cits nespēs aizsargāt Latviju, ja Latvijas sabiedrība nebūs gatava to darīt," sacīja Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā.
Ministrs: militārais izaicinājums – Krievija
Uzrunājot deputātus, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) pauda, ka, balstoties uz valsts aizsardzības koncepciju, tiks izstrādāts valsts aizsardzības plāns, kas paredz rīcību dažāda veida krīzēs. “Mūsu drošība ir saistīta un tieši atkarīga no globāliem drošības aspektiem, kas ir mums apkārt un kas iespaido gan Eiropas kontinentu, gan transatlantisko savienību, gan kopumā visu pasauli,” sacīja Pabriks.
Ministrs norādīja, ka Latvijas būtiskākais militārais izaicinājums joprojām ir kaimiņvalsts Krievija. Viņš arī pauda bažas par situāciju Baltkrievijā: “Ja Baltkrievija zaudē savu neatkarību, kaut kādā formā tiek integrēta Krievijā kā sastāvdaļa, tas uzliek vēl lielāku militāru izaicinājumu mūsu drošībai, nekā tas bija līdz šim. Tāpēc, ka tas ļaus Krievijas bruņotajiem spēkiem neierobežoti pārvietoties pa Baltkrievijas teritoriju,” sacīja Pabriks.
Koncepcijā arī norādīts, ka ir būtiski saglabāt aizsardzības budžetu vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta par spīti dažādām krīzēm. “Ja mēs kaut vienu reizi piebremzējam ar šo attīstību, tas nozīmētu, ka lielos vilcienos mēs nobremzēsim bruņoto spēku attīstību trijiem līdz pieciem gadiem,” sacīja ministrs.
Pabriks arī uzsvēra valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās. “Kad valsts aizsardzības mācība pilnziedā tiks īstenota mūsu skolās, būs arī daudz vairāk brīvprātīgo, kas stāsies Zemessardzē, un būs arī daudz vairāk cilvēku, kas tīri profesionāli gribēs savu darbu saistīt ar bruņotajiem spēkiem,” sacīja Pabriks, norādot, ka Latvijā nepieciešams palielināt bruņoto spēku karavīru un Zemessardzes brīvprātīgo skaitu.
Norāda uz modernajām tehnoloģijām un obligāto dienestu
Vairāki deputāti mudināja domāt, kā cīnīties pret kaitējumiem, kurus var radīt ar dažādām modernajām tehnoloģijām, un par obligātā militārā dienesta atjaunošanu.
“Kāda būs Latvijas atbilde uz dažādiem tehnoloģisko attīstību saistītiem drošības izaicinājumiem? Tajā brīdī, kad parādīsies ne tikai viltus ziņas, bet dziļie viltus video, kas ir perfekti izstrādātas datorprojekcijas, atdarinot cilvēka balsis un izskatu, kur var dot konkrētus norādījumus, veidojot šos sižetus no ārvalstīm, kāda būs Latvijas atbilde uz to?” vaicāja deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
“Normāls šodienas moderns obligātais dienests. Tas nav tikai skriet un šaut – tas ir lielākoties intelektuālas apmācības, svešvalodas apmācības, kartogrāfijas apmācības, filozofijas apmācības, matemātiskās loģikas apmācības,” zināja teikt Saeimas ārpusfrakciju deputāts Didzis Šmits.
Tikmēr deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) norādīja, ka nav pareizi, ka koncepciju ik pēc četriem gadiem Saeima vienkārši apstiprina bez izmaiņām. “Sadaļā par starptautisko sadarbību šajā dokumentā ir teikts, ka, demonstrējot solidaritāti ar Gruziju un Ukrainu, neatzīstot to teritoriju okupāciju, Latvija turpinās atbalstīt šo valstu centienus sarunu ceļā atgūt okupētās teritorijas. Nu, mēs zinām, ka Ukraina... Ukrainas armija to dara ar ieročiem rokās, tātad militāra ceļā. Nu vai tad mēs to neatbalstām? Es domāju, ka mēs to atbalstām, un acīmredzot arī šajā dokumentā formulējumu būtu bijis labāk lietot citu, veiksmīgāku,” sacīja Šnore.
