Par viņa apstiprināšanu amatā nobalsoja 69 deputāti, 6 bija pret, 2 atturējās. Daļa viņa kandidatūru atbalstījušo deputātu uzsvēra, ka šis balsojums viņam jāattaisno, ķeroties pie darba uzreiz.
Saeimas deputāti uz sēdi pulcējās atbilstoši Covid-19 krīzes laikā izsludinātajai ārkārtējai situācijai. Deputāti pa frakcijām sasēdināti astoņās zālēs un sēdē piedalās videokonferences režīmā.
Vitenbergs ir pirmais ministrs, kurš amatā tika ievēlēts attālināti.
Iepriekšējais ministrs Ralfs Nemiro amatu atstāja 16. martā, saistībā ar viņam atņemto pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, un ekonomikas ministra amata pienākumus pildīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
"KPV LV" uzskata, ka līdzšinējais ministrs spiests no amata atkāpties politiskas izrēķināšanās dēļ, un jaunu kandidātu vakantajam amatam nolēma virzīt tikai tāpēc, ka valstī ir krīze.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzrunā Saeimai norādīja, ka pašlaik krīzes apstākļos valdībai nepieciešams ekonomikas ministrs.
“Šajos apstākļos valdība strādā nepilnā sastāvā, bez ekonomikas ministra. Valdībai ir nepieciešams ekonomikas ministrs, jo ļoti daudzi lēmumi, kuri ir jāpieņem, ir saistīti tieši ar ekonomikas un uzņēmējdarbības jomu. Mums arī jādomā par to, kā, no ekonomiskā viedokļa, iziesim ārā no krīzes. Tāpēc mums ir vajadzīgs pilntiesīgs, ar Saeimas balsojumu apstiprināts ekonomikas ministrs,” teica Kariņš.
Kariņš uzsvēra, ka Vitenbergs pārzina nozares vajadzības, varēs ātri iekļauties valdības darbā, turklāt viņš jau saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Jautāts par politisko partneru iebildumiem pret Vitenberga kandidatūru, Kariņš medijiem atklāja, ka arī šādos apstākļos visur ir politiskās virtuves elements. Viņš pastāstīja, ka izrunājās ar visiem koalīcijas parteriem par Vitenbergu un neviens neiebilda.
“No mana viedokļa galvenais ir rezultāts – pilna valdība,” sacīja premjers.
Kariņš arī pastāstīja, ka lūdzis Vitenbergam strādāt pie tā, kādi ekonomikas un biznesa stimuli būs nepieciešami, lai ātrāk “tiktu uz kājām”, un kā stimulēt mūsu ekonomikas augšupeju pēc krīzes.
„Ļoti pareizi ir, ka, teiksim tā, uz pārbrauktuves zirgus nemaina. Vitenberga kungs ir vadījis šo [Tautsaimniecības] komisiju un bijis kaut kādā sasaistē ar iepriekšējo ministru, un šobrīd, mūsu ieskatā, mēs dodam tādu avansa atbalstu Jānim, lai jau šodien viņš skaidri pauž, kādu atbalstu saņems uzņēmēji jau tagad un kā tiks glābta šobrīd jau dramatiskā situācijā esošā Latvijas ekonomika,” debatēs pauda deputāts Viktors Valainis no ZZS.
Ekonomikas ministra amatā Jānis Vitenbergs kā galveno šī brīža prioritāti izvirzījis maksimāli efektīvu valsts atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem Covid-19 radītās krīzes “izturēšanai”, kā arī ekonomikas atkopšanās plāna izstrādi kopā ar nozaru un finanšu ekspertiem.
“Ir skaidrs, ka šajā ārkārtas situācijas periodā esmu kļuvis par krīzes laika ministru, kura lielākais izaicinājums, pirmkārt, būs izdarīt neiespējami daudz un pat vairāk, lai valsts atbalsta instrumenti sniegtu cerēto rezultātu pandēmijas radītās krīzes ietekmes uz ekonomiku mazināšanai. Mēs jau šobrīd redzam, ka piešķirtie instrumenti un to nosacījumi pastāvīgi ir jāpilnveido, lai tie spētu aizsargāt un aptvert pēc iespējas vairāk uzņēmumu un darbinieku. Otrkārt, paralēli jāuzsāk visaptveroša krīzes pārvarēšanas plāna izstrāde, lai ārkārtas situācijas ierobežošanas brīdī varam uzsākt tā īstenošanu un pasargāt Latviju no tāda krīzes dziļuma, kāds tas bija pirms desmit gadiem.
Šobrīd visiem ir jādarbojas kā vienotam mehānismam, jāmodulē vairāki attīstības scenāriji un jāpiemeklē labākie ekonomikas veicināšanas instrumenti,” norādīja Vitenbergs.
Plāns pēckrīzes pasākumiem taps tuvākā mēneša laikā.
Vitenbergs dzimis 1985. gadā, 2005. gadā pabeidzis Latvijas Kultūras koledžu, kur mācījies par tūrisma gidu, bet 2008. gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu tūrisma vadībā. Pirms ievēlēšanas 13. Saeimā Vitenbergs bijis SIA "LIETAS MD" Lielo klientu pārdošanas vadītājs.
KONTEKSTS:
Partija "KPV LV" lēma par jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam, jo Nemiro tika anulēta pielaide valsts noslēpumam. Saskaņā ar Latvijas Televīzijas rīcībā esošo informāciju pielaide atņemta saistībā ar ministra privātajiem kontaktiem.
Koalīcijas partijas "KPV LV" vadība iepriekš pauda viedokli, ka pielaides valsts noslēpumam anulēšana šīs partijas ekonomikas ministram Nemiro ir politisks pasūtījums. Partija norādīja, ka varētu arī pamest šo valdību, vienlaikus atzīstot, ka šis nav laiks spēlītēm.
