Likuma mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Nosaka izlietojuma mērķus
Atlīdzinājuma apmēra piedāvātie aprēķini tapuši, vadoties pēc kādreiz ebreju kopienai Latvijā piederējušu 247 nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības 2018. gada nogalē. Tie esot teju 48 miljoni eiro, kas likumprojektā noapaļoti līdz 40 miljoniem eiro. Šo summu lūgts izmaksāt no 2023. līdz 2032. gadam pa 4 miljoniem eiro gadā.
Piešķirtos līdzekļus Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds drīkstēs izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai Latvijā, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu. Tāpat tos varēs izmantot Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomē ietilpstošo organizāciju darba atbalstam.
Tāpat paredzēts, ka līdzekļi jāizlieto holokausta memoriālo vietu uzturēšanai un labiekārtošanai Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās.
Līdzekļus pa daļām izmaksās Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam, kuram katru gadu būs jāsagatavo atskaiti par valsts izmaksātās naudas izmantošanu. Likuma izpildi un fonda pārskatu par līdzekļu izmantošanu pārraudzību uzticēs Fonda padomei, kurā jāpiedalās arī Finanšu ministrijas pārstāvim.
Nevienprātība Saeimā
Likumprojektu izskatot Saeimā, visasāk līdz pat tā pieņemšanai iebilda Nacionālās apvienības frakcija. Tās deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, prasot arī labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai papildināt ar atbalstu visiem Latvijas teritorijā kara laikā cietušo tautību pārstāvjiem. Šos priekšlikumus Saeimas Budžeta komisijas sēdē un arī Saeimas plenārsēdē neatbalstīja.
"Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija iespēju robežās ir gādājusi par visu Latvijas politiski represēto personu interešu aizsardzību neatkarīgi no to etniskās izcelsmes. Tomēr šobrīd Saeimas deputātu vairākums virza pieņemšanai likumprojektu, kurš faktiski atzīs, ka cietusi ir tikai viena etniskā grupa. Vēl precīzāk – cilvēku grupa, kura uzdodas, ka pārstāv visu etnisko grupu. Ja Saeimas deputātiem ir vēlme atlīdzināt totalitāro režīmu upuriem nodarītos zaudējumus, tad, lūdzu, sniedziet atbalstu mūsu politiski represētajiem, tostarp Latvijas ebrejiem. Visiem, nevis dažiem,” sacīja deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Viņš arī kritizēja likuma nosaukumu, norādot, ka atlīdzinājums netiks piešķirta visai Latvijas ebreju kopiena, bet gan vienam nodibinājumam. Dombravas paustajam oponēja Jānis Butāns (Jaunā konservatīvā partija), skaidrojot, ka līdzekļus izmaksās noteiktiem projektiem ebreju kopienas labā.
Tikmēr deputāts Aigars Bikše (“Attīstībai/Par!”) sacīja, ka Latvijas valsts kompensācijas neizmaksās par zvērīgo nodarījumu pret cilvēci, bet gan īpašumiem. “Mēs nekompensējam ne sāpes, ne neprātīgo likteni, kas piemeklēja šos cilvēkus tajā traģiskajā vēstures posmā,” sacīja parlamentārietis.
Bikše, skaidrojot lēmumu, minēja salīdzinājumu: “Ja jums īpašumā būtu nokļuvis neliels vasaras namiņš un mazs zemes pleķītis, jo visu kaimiņu ģimeni un tuviniekus, kam tas piederēja, kāds ir zvērīgi un asiņaini noslepkavojis. (..) Tad kādu dienu bijušo kaimiņu attāli radinieki, kuriem nav pamata uz šo īpašumu, lūdz jūs kompensēt šī īpašuma vērtību nevis tāpēc, ka jūs būtu vainīgi pie tā, kas ir noticis, bet tāpēc, ka īpašums tagad pieder jums. Un šie ļaudis saka, ka ar šo naudu viņi atbalstīs to nogalēto ļaužu attālus radus un kops aizgājēju piemiņu. Vai tiešām jūs nevēlētos vienreiz par visām reizēm noslēgt rēķinus ar briesmīgo vēsturi?”
Par likumprojektu nobalsoja 64 deputāti, bet pret bija 21.
KONTEKSTS:
Par kompensācijām ebreju kopienai Saeimā diskutēts jau 15 gadus, bet tas tā arī nav ticis atrisināts. Par ebreju īpašumu restitūciju, viesojoties Latvijā, vairākkārt atgādinājuši arī ASV īpašie sūtņi holokausta jautājumos, kā arī citas ASV un Izraēlas amatpersonas.
Lai kaut uz brīdi pieklusinātu šo jautājumu, 2016. gadā Saeima pieņēma vairākus likumus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tika nodoti pieci nekustamie īpašumi.
Jautājumam sadūšojās pieķerties arī 13. Saeimas politiķi, taču priekšlikumam nebija vienota koalīcijas atbalsta. Tomēr 2021.gada septembrī Saeimā konceptuāli atbalstīja 40 miljonu kompensāciju ebreju kopienai, nosaucot to par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.
Ebreju kopiena uzsver, ka Latvija nav vainojama tās īpašumu atņemšanā un holokaustā, bet atgādina, ka būtu taisnīgi saņemt atlīdzību par Latvijas ebreju kopienas neatgūtajiem nekustamajiem īpašumiem. Tie pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nonāca valsts īpašumā. Lietuvā pēc līdzīga regulējuma desmit gadu laikā izmaksāja kompensāciju ebreju kopienai, savukārt Igaunijā šis jautājums atrisināts drīz pēc valsts neatkarības atjaunošanas, jo tur ebreju kopiena bijusi neliela. Latvijā šim jautājumam Saeimā arī galīgajā lasījumā gūstot atbalstu, vairs nebūšot citu prasību par atlīdzinājumu, pausts likumprojektā.
