Izmaiņas par papildu līdzekļu piešķiršanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) rosinātas, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas saistībā ar Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošos ģeopolitiskos riskus, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību un nodrošinātu NBS kaujas spēju paātrinātu attīstību, paredzēts, ka 2023. gadā aizsardzības finansējums ir ne mazāks kā 2,25% no IKP, 2024.gadā – ne mazāks kā 2,4%, bet 2025. gadā un turpmāk – ne mazāks kā 2,5% no IKP.

"Tas viss ir nepieciešams, lai Krievija zinātu, ka tā nespēs nesodīti aiztikt vairs nevienu kaimiņu. Un šis karš Ukrainā ir spilgts pierādījums tam, ka mēs nedrīkstam gulēt uz lauriem un, kā latviešu sakāmvārds saka, kamanas ir jātaisa vasarā. Vasara tuvojas, līdz šai vasarai mums ir jāpieņem lēmums par budžeta pieaugumu, lai Latvijas karavīri būtu droši un lai Latvijas karavīri varētu garantēt drošību Latvijas tautai un Latvijas valstij pret jebkuru agresoru, kas ir mūsu tuvumā," teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Piešķirto papildu finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju pilnveidošanai, kā arī jaunu spēju ieviešanai, tostarp loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.

Patlaban noteikts, ka finansējums valsts aizsardzībai ir ne mazāks kā 2% no IKP, taču tas neļauj strauji, paātrinātā kārtībā, attīstīt valsts aizsardzībai būtiskas spējas, norādījuši grozījumu autori Aizsardzības ministrijā.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.