ĪSUMĀ:
- Domstarpības, vai Saeima plenārsēdē var lemt par Juridiskās komisijas iepriekš noraidītiem likumprojektiem.
- Saeima ar 52 deputātu balsīm "par" atbalsta divus likumprojektus par jaunu ministru un ministra biedriem.
- Opozīcijas kritiku izpelnījās gan jaunas ministrijas veidošana, gan ministru biedru amatu ieviešana.
- Līdz ar šīm izmaiņām sperts plats solis Krišjāņa Kariņa jaunās valdības apstiprināšanai Saeimā.
- Balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa valdībai varētu notikt jau 14. decembrī.
Strīdi par kārtības rulli
Ieceres veidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju un iespēju trīs ministriem noteikt padomdevējus starpnozaru sadarbības jomās radās koalīcijas veidošanas apspriežu procesā. Tomēr šīs idejas, sagatavotas likumprojektu veidā, divreiz neatbalstīja Saeimas Juridiskā komisija, kur pašlaik vairākums ir opozīcijas deputātiem. Taču tā kā Saeima jau pirms nedēļas bija lēmusi, ka projekti jāskata šodien, Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins nelūdza tos izslēgt no Saeimas darba kārtības, izpelnoties opozīcijas pārmetumus.
"Kariņa kungs, cik jūs tālu iesiet ar savu ideju, kura šobrīd Saeimā negūst atbalstu, un kā jūs iesiet? Cik likumus jūs neievērosiet? Cik ilgi jūs turpināsiet uzspļaut Saeimas kārtības rullim, un cik ilgi jūs pa sētas durvīm nesīsiet iekšā savu ministru un ministru biedrus?" vaicāja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas deputāte Linda Liepiņa.
"Saeimas kārtības rullis tomēr paredz vienu lietu. Ja atbildīgā komisija nav virzījusi šo likumprojektu uz otro lasījumu, tad Juridiskās komisijas priekšsēdētājam nebija tiesību šo tabulu virzīt uz otro lasījumu," sacīja opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.
Savukārt Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts" (AS)) sacīja: ja iepriekš ir noteikts datums likumprojektu skatīšanai parlamentā, tad tiem attiecīgajā Saeimas plenārsēdē ir jābūt.
Arī Saeimas iepriekšējā spīkere, pašreizējā deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība (NA)) debatēs norādīja: lai arī likumprojekti komisijā noraidīti, tos drīkst iekļaut Saeimas darba kārtībā, jo parlamenta iepriekšējam atbalstam par likumprojekta virzību ir augstāks spēks nekā komisijas noraidījumam.
Tikmēr opozīcijā esošās partijas "Progresīvie" deputāts Atis Švinka pauda, ka Juridiskās komisijas darbs bijis veltīgs, ja Saeimas plenārsēdē tās lēmumiem vairs nav pievērsta vērība. "Ko es būtu gribējis aicināt? Varbūt noņemt steidzamību šim un sakārtot šo, lai mums vēlāk nebūtu kauns."
Jaunā ministrija un ministra biedri
Līdzīgi kā pirmajā lasījumā, arī šoreiz mazāk debašu bija par "Jaunās Vienotības" (JV) rosinājumu izveidot Klimata un enerģētikas ministriju, pārņemot funkcijas no divām esošām ministrijām. Jauno ministriju veidos, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas (EM) struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem, informēja Saeimas Preses dienestā.
Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību, teikts likumprojekta anotācijā. Sekmīga enerģētikas politika esot kritiski svarīga, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un atsacīšanos no Krievijas energoresursu piegādēm.
Ministra biedram būs jāpārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst Ministru kabineta locekļa kompetencē. Ministra biedrs valdības sēdēs piedalīsies ar padomdevēja tiesībām.
Ministra biedrs noteiktās kompetences ietvaros savu pienākumu izpildīšanai, saskaņojot ar attiecīgo valdības locekli, varēs dot rīkojumus valsts sekretāram vai citām valsts pārvaldes amatpersonām, dot rīkojumu valdības locekļa pakļautībā esošās iestādes vadītājam, kā arī pildīt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Ministra biedru iecels amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvaru termiņu.
AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars piebilda, ka par konkrētiem ministru biedru vai padomdevēju amatiem lēmumu vēl nav, un tos izveidot būs premjera atbildība.
Finanšu ministrija lēš, ka Klimata un enerģētikas ministra atlīdzībai un reprezentācijas izdevumiem gadā nepieciešami teju 122 tūkstoši eiro, kas ministrijām jārod esošajos resursos.
Opozīcija kritizē ieceres
Debatēs par ministra biedru amatiem ZZS deputāts Augusts Brigmanis pauda viedokli, ka šie amati tiek veidoti "konkrētu cilvēku pēc", un, ja zinātu, kas ir šie cilvēki, iespējams, ka likumprojektu varētu arī atbalstīt. Tikmēr cits ZZS deputāts Kūtris pauda: iztrūkst analīzes par šādu amatu nepieciešamību, līdz ar to idejas var vērtēt tikai kā "politiskas".
Līdzīgu viedokli pauda opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Pēc viņa teiktā, ja tiks izveidota jauna ministrija, nodalot no EM enerģētikas jomu, tad "Ekonomikas ministrijā nekas vairs pāri nepaliks". Viņaprāt, labāk būtu apvienot EM ar VARAM, tādājādi arī varētu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un arī veikt reformas. "Kur ir tās reformas? Gribētu saprast. (..) Kaut vienu reformu valsts pārvaldē [vēlētos redzēt]," sprieda Šlesers.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus par ministru biedru amatu izveidi Saeimas plenārsēdē atbalstīja 52 deputāti, pret bija 36 un neviens balsojumā neatturējās. Arī par Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumiem saistībā ar jaunās ministrijas izveidi balsoja 52 deputāti, bet pret bija 45.
Par likuma grozījumu pieņemšanu balsoja topošās koalīcijas partijas JV, NA un AS pārstāvji. Opozīcija sola grozījumu pieņemšanu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Taču līdz ar Saeimas veiktajām izmaiņām topošā valdība spērusi platu soli tās apstiprināšanai arī Saeimā, un balsojums par uzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai varētu notikt jau 14. decembrī.
KONTEKSTS:
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām veidojot jauno valdību, potenciālie valdošās koalīcijas partneri vienojušies par ieceri Latvijā veidot jaunu – Klimata un enerģētikas ministriju. Pēc "Jaunās Vienotības" politiķu vārdiem, jaunās valdības dienaskārtībā viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem būšot Latvijas enerģētiskā neatkarība, tāpēc arī tiek saskatīta nepieciešamība pēc šādas jaunas ministrijas.
Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no EM un VARAM, tādējādi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji. Jaunā ministrija darbu varētu sākt ar nākamo gadu. Neoficiāli zināms, ka jaunās ministrijas vadību varētu uzņemties Raimonds Čudars (JV).
