Pirms iecelšanas KNAB priekšnieka amatā Straume strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, kā arī guvis pieredzi operatīvajā darbā un korupcijas apkarošanas jomā Valsts policijā, ziņo Saeimas Preses dienests.
Līdz šim publisku ziņu par Straumi bijis maz un arī politiskajās partijās viņu praktiski nepazīst, tādēļ 14.jūnijā parlamentā izmantota iespēja viņu iztaujāt, un visas frakcijas nolēma atbalstīt viņa kandidatūru. Par Straumes iecelšanu nobalsoja 89 deputāti.
Seržants: Tā ir iespēja KNAB atgūties no krīzes
Tā kā šaubu, ka Straumi apstiprinās, nebija, debates šodienas plenārsēdē par viņa iecelšanu amatā neizvērsās garas.
Taču no tribīnes izskanēja viedoklis, ko iepriekš bija pauduši citu parlamentārieši pēc sarunām ar Straumi frakcijās - šis būs pārbaudījums.
"Man šķiet, ka, ja arī šoreiz KNAB nograuzīs savu priekšnieku, tad acīmredzot šis būs tas pēdējais mēģinājums, un acīmredzot uzturēt šādu organizāciju, kas tērē tik daudz naudas, bet pagaidām pēdējo gadu laikā ir diezgan neefektīva, laikam būs grūti. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Straumes kungu un dot gan viņam, gan birojam iespēju atgūties no iepriekšējās krīzes, atjaunot iedzīvotāju uzticību un patiešām cīnīties ar korupciju," sacīja deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība).
Straume: Visas funkcijas - vienlīdz svarīgas
Savā pirmajā intervijā žurnālistiem pēc ievēlēšanas Straume pateicās par uzticību un atzina, ka šis ir lielākais pavērsiens viņa karjerā, ko vēlas attaisnot.
Straume teica, ka uzņemas amatu ar lielu atbildības sajūtu un pirmais uzdevums būs iepazīties ar situāciju birojā, kā arī strādāt pie komandas saliedēšanas un sabiedrības uzticības atgūšanas.
"Visi kopā. Būsim stipri. Palīdzēsim būvēt KNAB stipru, šo valsti stipru.
Savukārt, vēršoties pie personām, kuras ir iesaistītas korporatīvās attiecībās, es jums gribētu ieteikt ieskatīties dziļāk sevī, mēģināt atrast sirdsapziņas paliekas, sākot domāt par šīs valsts nākotni. Jūsu bērnu un valsts nākotni šajā valstī," teica jaunais KNAB vadītājs.
Straume uzsvēra, ka visas KNAB funkcijas – gan korupcijas novēršana, gan apkarošana, gan partiju finanšu un tēriņu uzraudzība – ir vienlīdz svarīgas un, tikai pildot visas šīs funkcijas kopā, iespējams korupciju novērst. Neviens politiķis Straumi pirms tam neesot uzrunājis par kandidēšanu uz KNAB priekšnieka amatu – konsultējies viņš esot tikai ar sevi.
Pieteicies vadīt KNAB, jo nav varējis stāvēt malā
Līdzšinējā Straumes darba vieta – Militārās izlūkošanas dienests – ir veiksmīgi strādājoša iestāde, un tur viņa dēļ nepalikšot tukšums, ko nevarētu aizpildīt, tādēļ sirdsapziņas pārmetumu par aiziešanu Straumem neesot. Pieteicies vadīt KNAB, jo nav varējis stāvēt malā.
"Korupcija kā tāda ir milzīgs ļaunums, kas rezultējas visas tautsaimniecības, visas mūsu sabiedrības attiecībās dažādās nozarēs.
Grauj konkurenci, grauj uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības vienlīdzīgumu. Galu galā valstī netiek iekasēti atbilstošā apjomā nodokļi. Tā ietekmē visas nozares. Uz doto brīdi valsts ir uz izaugsmes ceļa, bet acīmredzot mēs varētu vēl daudz vairāk darīt, lai tā būtu straujāka un lai Latvija kļūtu par civilizētu, demokrātisku, attīstītu valsti," norādīja Straume.
Deputāti no Saeimas tribīnes vienbalsīgi atbalstīja Straumes teikto un atzina, ka KNAB ir ejams tāls ceļš, lai atjaunotu agrāko reputāciju.
Politologs: Straumem darbs nebūs viegls
Jau pēc ievēlēšanas Straume devās uz savu jauno darba vietu. Ņemot vērā skopo līdzšinējo informāciju par viņu, attieksme kā politiķu, tā jomas ekspertu vidū ir ar lielu uzticības kredītu.
Politologs un korupcijas jautājumu pētnieks Valsts Kalniņš atzina, ka darbs nebūs viegls.
"Es domāju, ka ļoti svarīgi ir spēt saliedēt KNAB darbiniekus vienas kopīgas misijas veikšanai, piepildīt ar kvalificētiem kadriem, kur kvalifikācija ir zudusi un samazinājusies, un galu galā skatīties, kas būtu tie spēka pielikšanas punkti cīņā ar korupciju, kur visvairāk būtu nepieciešami rezultāti," vērtēja Kalniņš.
KNAB priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.
Straumi amatam virzīja konkursa komisija, kurā darbojās Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Birojs bez priekšnieka strādāja jau kopš pagājušā gada novembra. Jauna vadītāja meklējumi bija ieilguši, jo pirmais konkurss uz amatu beidzās nevienam kandidātam neizpildot formālās prasības.
