"No nākamā gada saskaņā ar atlīdzības likumā noteikto gaidāms atalgojuma pieaugums augstākajām amatpersonām, tostarp deputātiem. Būtiski, ka pirms trim gadiem 13. Saeima bija lēmusi līdz savu pilnvaru termiņa beigām deputātu algas nepaaugstināt un saglabāt 2019. gada līmenī. Taču no jaunā gada atbilstoši likumam atalgojums 14. Saeimas deputātiem automātiski pieaugs. Tāpēc komisija vienojās aicināt valdību izvērtēt līdzšinējo atalgojuma sistēmu atbilstoši pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem valstī un par to sniegt ziņojumu parlamentam," sēdē pauda Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība).
Komisijā lēmums pieņemts, izskatot kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām, ko parakstījuši 10 434 pilsoņi.
Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas. Iniciatīvas iesniedzēja Nora Freimane uzskata, ka krīzes un inflācijas laiks nav piemērotākais brīdis, kad runāt par atalgojuma palielināšanu politiķiem.
Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā budžeta izdevumos papildu aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Savukārt ministriju ierēdņu un citu valsts pārvaldē strādājošo algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais nolūks, budžetā nauda nav iedalīta.
Iedzīvotāji, kas zem iniciatīvas likuši savu parakstu, aicina politiķus vispirms pildīt solīto pret citām nozarēm, pārvarēt pašlaik pieaugošo cenu kāpumu un tikai pēc tam lemt par algu celšanu pašiem sev.
"Tur, kur algas ir zemas, piemēram, ministriju darbiniekiem, tur šādi algu pielikumi nav dzirdēti, bet tur, kur konkurences nav, algas ir gatavi tik nenormāli pacelt. Un no kurienes šo [plānotā palielinājuma] līdzekļu izcelsme? Uzņēmējdarbībā pierasts, ka, ja kaut kam grib tērēt vairāk, atrodam, kur ietaupīt. Vai būs kādi efektīvāki valsts pārvaldes procesi?" vaicāja Freimane.
Atalgojumam jābūt motivējošam arī politiskajos amatos, lai deputātiem nebūtu jāmeklē citas peļņas iespējas. Tas kādos gadījumos var novest arī neceļos, vērtēja "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
Taču atalgojuma reformā ačgārna ir pieeja sākt ar algu pieaugumu tieši politiķiem, nevis darbiniekiem ministrijās un Saeimā, uzskata deputāts.
"Saeimas darbinieku atalgojuma līmenis kopumā neatbilst tam atbildības un darba apjoma līmenim. Tas, ko mēs gribētu, noteikti ir stiprināt atalgojumu un darba novērtējumu šiem cilvēkiem, kuri strādā, lai Saeima un ministrijas varētu darboties. Otrkārt, mēs noteikti nebūsim starp tām partijām, kas populistiski iestāsies par to, ka Saeimas deputātiem un ministriem būtu jāstrādā bez maksas," sacīja Briškens.
Paredzēts, ka Valsts prezidenta alga augs par 27%, Saeimas priekšsēdētājam – par 75%, premjeram – par 53%. Tādējādi trīs augstāko valsts amatpersonu atalgojums būs vienāds – teju 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tāpat par trešdaļu līdz teju 4000 eiro kāps Saeimas deputātu algas, ministru – līdz 7000 eiro, bet parlamentāro sekretāru algas – par 63% līdz vairāk nekā 6000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Valsts kancelejā (VK) skaidroja, ka, palielinot vadītāju algas, varēšot kāpināt atlīdzības arī ierēdniecībai. "Valsts pārvaldē nevar saņemt vairāk kā Ministru prezidents, un, īstenojot šo reformu, visām augstākajām valsts amatpersonām tika nolemts noteikt vienu koeficientu, lai viņi būtu vienā līmenī. Un attiecīgi tas ļautu valsts pārvaldei un arī pašvaldībām, kas ir arī būtiski, - paaugstināt atalgojumu," teica VK Valsts pārvaldes departamenta juriskonsulte Kristīne Stone.
Briškens vērtēja, ka ne visas izmaiņas šķiet samērīgas. "Tas, par ko noteikti jārunā, ir atsevišķas pozīcijas, kurās paredzamais atalgojuma pieaugums nav līdz galam pamatots. Piemēram, atalgojuma pieaugums parlamentārajiem sekretāriem nešķiet pamatots, jo diez vai parlamentāro sekretāru pienesums ir salīdzināms ministru līmenim. Par to šaubāmies. Jāapskata paredzamais atalgojuma pieaugums visā spektrā," uzskata deputāts.
Nepieciešamību diskutēt par atalgojuma sistēmas izmaiņām atzina arī koalīcijā ietilpstošo partiju pārstāvji. Atalgojuma izmaiņas ir jāspēj pamatot, norādīja "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
"Šis jautājums mums ir palicis no pagājušās Saeimas. Es teikšu tā, ka tas mums ir plašāk jāizvērtē, līdzīgi kā tas prasīts šajā iniciatīvā.
Pašlaik es neņemos minēt, kāds būs šo sarunu iznākums, taču uzskatu, ka par to ir jārunā un šo iniciatīvu nekādā gadījumā nevajadzētu norakt," sacīja Tavars.
Atalgojums politiķiem no nākamā gada pieaugs automātiski, jo to paredz pērn apstiprinātais budžeta ietvara likums. Tas paliek spēkā, jo saistībā ar iekavēto valdības izveidošanu nākamā gada budžets un to pavadošais ietvara likums vēl nav izstrādāts. To plānots pieņemt līdz martam, lai tas stātos spēkā aprīlī.
KONTEKSTS:
Saeimā 2021. gada rudenī galīgajā lasījumā atbalstītas izmaiņas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saistībā ar valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu no 2023. gada virknei valsts augstāko amatpersonu un daļai pašvaldību domju deputātu pieaugs atalgojums. Valsts augstāko amatpersonu algu pieaugumam 2023. gada budžetā būs vajadzīgi papildu 6,44 miljoni eiro, bet 2024. gadā – 6,85 miljoni eiro.
Savukārt atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās plānota esošā budžeta ietvaros, bez papildu finansējuma. Proti, bija iecerēts samazināt atlīdzības mainīgo daļu – prēmijas un piemaksas – un uz iekšējās ekonomijas rēķina celt mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē.
