Atšķirīgi skatījumu par skolu tīklu
Sēdes sākumā vairāk nekā stundu ilga debates saistībā ar rosinājumu no budžetu pavadošās likumprojektu pakas izslēgt grozījumus Izglītības likumā, kas tapa kā sākums skolu tīkla reformai. Tie paredzēja pārskatīt kritērijus, piemēram, par minimālo bērnu skaitu klasē.
"Apvienotā saraksta" deputāti iebilda, ka tas varētu nozīmēt vairāk nekā trešdaļas mazo skolu slēgšanu. Šīsdienas sēdē vairāki opozīcijas deputāti pārmeta, ka kopā ar budžeta likumprojektu gribēja steigšus apiet ierasto likumprojekta skatīšanas praksi trīs lasījumos Saeimas Izglītības komisijā, kurā šajā Saeimas sasaukumā darbojas deputāti ar darba pieredzi izglītības jomā.
Uz to norādīja "Progresīvo!" deputāte Antoņina Ņenaševa: "Tas liecina par to, ka "Vienotība" neuzticas ne profesionāļiem, ne koalīcijas partneriem, ne paši sev. Tās dusmas ir par šo neuzticēšanos un mēģinājumu izmantot pagrīdes metodes, lai veicinātu reformas. Protams, ka svarīga ir ne tikai izglītības pieejamība reģionos, bet arī izglītības kvalitāte. Un šim mērķim būs vajadzīgs pārskatīt skolu tīklu. Mums būs jāatrod drosmīgs veids, kā to pārskatīt, un mēs nebaidīsimies šos nepopulāros lēmumus skaidrot sabiedrībai."
Pēc teju stundu ilgušiem pārmetumiem tribīnē kāpa arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš atzina, ka par šo jautājumu vajadzīgas plašākas debates. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka šādi reformu bija cerēts virzīt ātrāk.
"Kādēļ šie grozījumi tika iesniegti? Pamatojums ir vienkāršs. Ir skaidrs, ka mums vajadzīga kvalitatīva izglītība, bet atslēga kvalitātei ir skolotājs. Šodien man uz galda stāv pedagogu atalgojuma grafiks, un tā resurss slēpjas skolu tīklā. Mums ir jāsaprot, ka mācīt viens pret vienu ir ļoti labi, bet jūs, tie, kuri esat saviem bērniem ņēmuši privātstundas, zināt, ko tas maksā. Tādēļ es saku – kvalitatīva, pieejama izglītība par saprātīgu cenu. Bērnu un jauniešu skaits daudzos reģionos samazinājies par 30–40%, mums ir ļoti rūpīgi jādomā par to, kā mēs mainīsim savu ekonomiku," sacīja Čakša.
Gaidāmas debates par veselības aprūpi
Pēc šo likuma grozījumu izslēgšanas no sēdes darba kārtības Saeima bez debatēm atbalstīja grozījumus Pasta likumā, kas paredz šajā gadā nepaaugstināt preses izdevējiem abonētās preses izdevumu piegādes izmaksas.
Tāpat pieņemti likuma grozījumi, kas no nākamā gada līdz 3% palielinās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma sasaisti ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Likuma pārejas noteikumi jau šogad VKKF budžetā paredz iepriekš noteikto 2% vietā ieskaitīt 2,5% no plānotajiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm, tas šogad palielinās Kultūrkapitāla fonda budžetu par 1,3 miljoniem eiro.
Savukārt Saeimā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz fiziskām personām liegumu pēc auto iegādes ārvalstīs to kādu laiku pārdot. Šādas izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta norādi, ka auto iegādēs juridiskās personas iesaista fiziskās personas, izvairoties no nodokļu nomaksas un radot zaudējumus valsts budžetam.
Vēl jāpiebilst, ka vairums priekšlikumu iesniegti šā gada un trīs gadu budžeta plāna projektam, pie kura deputāti vēl nav tikuši. Priekšlikumus iesnieguši pārsvarā opozīcijas deputāti, taču diskusiju ilgums nesola tiem atbalstu. Karstākās sarunas sagaidāmas, piemēram, par finansējuma palielināšanu veselības aprūpes pasākumiem. Ņemot vērā diskusiju līdzšinējo tempu, ir grūti prognozēt, cik ilga būs šī sēde.
Vienlaikus jāteic, ka par veselības nozari atbildīgā "Apvienotā saraksta" uzstājības rezultātā valdība problēmām veselības aprūpei šajā gadā solījusi veltīt īpašu uzmanību.
KONTEKSTS:
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības.
Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu.
