Debates par valodu izglītībā
Par izmaiņām parlamenta sēdē bija plašas diskusijas. Tribīnē kāpa daudzi "Saskaņas" deputāti, kuri uzsvēra, ka cilvēkiem Latvijā vajadzētu ļaut mācīties jebkurā valodā. Viņi norādīja uz bažām par segregāciju un to, kā skolēni no mazākumtautību skolām iekļausies latviešu plūsmas skolās, vai arī tiks atstumti mazākumtautību skolā ar zemāku izglītības kvalitāti.
"Rezultāti ir zināmi. Pat prestižas ģimnāzijas nevar sameklēt skolotājus, tad ko var teikt par bijušajām mazākumtautību skolām kaut kur nomalēs? Cerēt, ka problēmas atrisināsies pašas par sevi vai izlikties, ka problēmas nepastāv, – tas ir vissliktākais veids," izteicās parlamentārietis Boriss Cilevičs.
"Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs uzsvēra bērnu intereses, norādot, ka skolēniem labāk mācīties savā dzimtajā valodā, kurā viņš runā ģimenē.
"Ir ciniski, pretrunīgi un amizanti, ka šā likumprojekta autori latviešu etniskās grupas tieksmē pēc identitātes saglabāšanas un nacionālas valsts izveidošanas neredz segregāciju, bet mazākumtautībām piederīgo vēlmi mācīt bērnus ģimenes valodā sauc par segregāciju un viņus vaino par to, ka tā ir sabiedrības šķelšana," sacīja Pimenovs.
Savukārt deputāts Sergejs Dolgopolovs aicināja reformu neīstenot, norādot, ka tā neuzlabos izglītības sistēmu. Esot skaidrs, ka tas ir veids, kā cīnīties ar krievu valodu, "kas ir normāla parādība šodienas apstākļos, ja neko citu nevar piedāvāt vietā". Dolgopolovs aicināja priecāties par to, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valodās, un būt vienotiem dažādībā.
Sēdē uzstājās arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"). Viņa uzsvēra, ka bērnus nevajadzētu novērtēt par zemu un viņi spēj iemācīties latviešu valodu jau agrā bērnībā. Viņa arī sacīja, ka ir netaisnīgi neļaut bērniem iemācīties valsts valodu, kas var palīdzēt nākotnē iekļauties sabiedrībā un arī darba tirgū.
"Nevarētu būt tāda situācija, ka vecāki bērna vietā izlemj, ka bērns ir nepietiekami spējīgs apgūt citu – ne ģimenē lietoto valodu. Es domāju, ka neviena vecāka un nevienas izglītības iestādes interesēs nav turpināt šo netaisnību pret bērniem, kuriem ģimenē ir cita valoda – ne latviešu un ne Latvijas oficiālā valsts valoda.
Nevaram turpināt netaisnību, apzagt viņu pamatizglītības posmā, nenodrošinot pietiekamu latviešu valodas apguvi," sacīja ministre.
Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava aicināja "Saskaņu" taupīt laiku, lai netērētu laiku lēmuma pieņemšanā par mācībām latviešu valodā. Viņš sacīja: "Jūsu prokremliskā politika ir kapitulējusi."
Vairāki deputāti norādīja, ka nav pietiekami izdiskutētas nianses par to, kā atbalstīt skolēnus, kuriem ir nepietiekamas valodas zināšanas, tādi ir arī, piemēram, Ukrainas bēgļu bērni. Vai pedagogiem būs asistenti un mācību materiāli?
"Es ļoti ceru, ka 3. lasījumā tomēr atgriezīsies pie viena ļoti būtiska priekšlikuma, proti, ka ir nepieciešams pedagoģiski adaptīvais atbalsts bērniem, kuriem valodas zināšanas nav pietiekamā līmenī. Bet kopumā, protams, ka šie grozījumi bija vajadzīgi jau sen. Un īstenībā trīs gadu [pārejas] periods ir pietiekams," izteicās pie frakcijām nepiederošā deputāte Ilga Šuplinska.
Saeimas deputāti gan atbalstīja pie frakcijām nepiederošās deputātes Evijas Papules priekšlikumu, kas paredz, ka izglītojamam ir tiesības saņemt pedagoģiski adaptīvu atbalstu komunikatīvās kompetences veidošanā.
"Jaunās Vienotības" deputāts Kārlis Šadurskis aicināja šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas paredzētu, ka skolotāji var mācīt bērniem krievu valodā. Par nobalsoja 42, bet pret bija 39 deputāti.
Ko paredz reforma
Ar diviem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem likumprojektiem – grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā – paredzēta izglītības procesa īstenošana tikai valsts valodā. Grozījumu ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023. gada 1. septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.
No 2023. gada 1. septembra paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.
Mazākumtautību izglītojamiem tiks nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros.
Paredzētais regulējums arī nosaka, ka pamatizglītības pakāpē mācību process notiks valsts valodā. Sākot ar 2023. gada 1. septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasei, no 2024. gada 1. septembra – 2., 5. un 8. klasei un no 2025. gada – 3., 6. un 9. klasei.
Savukārt interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības.
Plānoti atbalsta mehānismi, piemēram, mācību līdzekļu nodrošināšana, pedagogu valodas mācību kursu organizēšana un atbalsta sniegšana pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē.
Savukārt profesionālās izglītības iestādēs mācību valodas loks tiks sašaurināts līdz citām Eiropas Savienības valstu valodām.
Pedagogu un izglītības iestāžu vadītājiem jāspēj lietot valsts valoda C līmeņa pirmajā pakāpē. Saņemot ziņas par neatbilstībām, Valsts valodas centrs mutvārdos pārbaudīs konkrētā nodarbinātā valsts valodas lietojumu.
Vienlaikus IZM plāno atbalstīt skolotājus jau 2022./2023. mācību gadā, piedāvājot pirmsskolas pedagogiem latviešu valodas un metodikas pilnveides kombinētos kursus. Tāpat vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem būs pieejami tālākizglītības kursi un pieredzes apmaiņas pasākumi.
IZM arī sola atbalstu skolēniem 1. līdz 6. klašu vecuma posmā neviendabīgas lingvistiskās vides negatīvās ietekmes mazināšanai.
IZM iepriekš norādīja, ka izmaiņas attieksies uz 17% pedagogu pirmsskolā un pamatizglītībā un 24% skolēnu pirmsskolā un pamatizglītības programmā.
Grozījumi būs jāskata Saeimā arī trešajā – galīgajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Iepriekš koalīcija un vēlāk valdība vienojās, lai noturētu un stiprinātu sabiedrības saliedētību un pārstātu izglītības sistēmā bērnus un jauniešus dalīt pēc viņu dzimtās valodas, par pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā sešu gadu laikā. Vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka drīzumā plāno pabeigt darbu pie grozījumiem par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Pēc tam Saeima to atbalstīja 1. lasījumā.
Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. līdz 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.
Jau ziņots, ka trešdienas, 7. septembra, vakarā apmēram 100 cilvēki bija sapulcējušies netālu no Saeimas, lai Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētajā sapulcē protestētu pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. LKS jau ilgstoši iestājusies par to, lai Latvijā būtu izglītība krievu valodā.
