Saruna par partnerattiecību regulējumu Latvijā ilgst vairāk nekā 25 gadus. Kārtējo iniciatīvu par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību dažās dienās vēlreiz parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Šoreiz iniciatīvas autori – kustība "Dzīvesbiedri" – cer savākt vismaz 25 000 parakstu, jo nesen Saeima noraidīja 23 000 cilvēku parakstītu līdzīgu iniciatīvu.
Saeimā pašlaik izskan iespēja regulējumu visu ģimeņu aizsardzībai noteikt ar vairāku likumu grozījumiem.
Šādam kompromisam kustība "Dzīvesbiedri" būtu gatava, taču vajadzīgs pilnvērtīgs, pareizi tiesisks un cieņpilns atrisinājums. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kustības vadītājs Kaspars Zālītis, kurš tic pozitīvai virzībai šajos jautājumos.
"Skatoties uz Saeimu, šķiet, ka tā ir ārkārtīgi konservatīva. Taču arī pirms četriem gadiem šķita, ka mums ir ārkārtīgi konservatīva Saeima. Tāpēc man ir pamats ticēt, ka ir lietas, kas var mainīties. Arī, skatoties valdības deklarāciju, ja agrāk šie jautājumi apskatīti tikai partiju programmās, tad tagad arī valdības deklarācijā starp rindiņām ir pateikts, ka šis regulējums būtu vajadzīgs un divi ST spriedumi ir jāpilda," stāstīja Zālītis.
Regulējums par visu pāru, tajā skaitā nelaulātu savienību, tiesisku aizsardzību būs jāīsteno ar vairāku likumu izmaiņām.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka tā jārīkojas, jo Saeima no iepriekšējā sasaukuma nav pārņēmusi izskatīšanai Civilās savienības likumu, tādējādi neizpildot ST lēmumu, ka Latvijā vajadzīgs regulējums arī nelaulātiem pāriem.
Lībiņa-Egnere ir uzdevusi ministrijā apzināt, kuru likumu izmaiņas spētu nodrošināt civilo savienību juridisko aizsardzību. Likumu grozījumu ātru virzību Lībiņa-Egnere nesola, jo tā būs atkarīga no lēmumiem Saeimā, taču ministre uzstās uz šo un citu tiesas spriedumu izpildi.
Uz procesa pārmērīgu nesadrumstalotību cer "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Viņš sacīja: "Mūsu frakcijas skatījumā – panākt ST lēmumu iedzīvināšanu likumos nav racionāli, mainot ļoti daudzus likumus. Labāk, ja tas ir koncentrēts vienā, maksimums divos vai trijos. Bet, ja partneri uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā viņu Saeimas deputāti var atbalstīt ST lēmumu iedzīvināšanu, tad, protams, mēs iesim to ceļu. Taču svarīgi, kā gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskā komisija strādās ar šiem jautājumiem. Protams, būtiska arī koalīcijas kopējā nostāja."
Vērtējot aizvien neizpildīto uzdevumu par regulējumiem visiem pāriem, kas nav laulāti, arī koalīcijā ietilpstošā "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāte, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ieva Brante norādīja uz frakcijas nostāju, ka ST spriedumi ir jāizpilda.
"Frakcijā ir vienots kopīgs viedoklis, ka šāds modelis, meklējot kopsaucējus vairākos likumos, un piedāvāt koncepciju, kā mēs to redzam, ir vislabāk un visefektīvāk.
Tāpēc arī balsojām pret Civilās savienības likumu [tā turpmāku skatīšanu 14. Saeimā], jo šie risinājumi būs vairākos likumos iekļauti. Ir jāsaprot ka mēs cienām un izpildīsim ST spriedumā norādītos kritērijus, kas ir jāizpilda, jo ST spriedums ir saistošs visiem, ikvienam. Tāpēc šis jautājums ir aktuāls," sacīja Brante.
Līdz šim ar tiesas lēmumu Latvijā atzīta 31 viena dzimuma personu ģimene, bet vēl ap 20 pāri sākuši vai plāno sākt šo juridisko procedūru. Līdz šim tā ilgusi no četriem mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Ar gaidāmajām likuma izmaiņām šo smagnējo praksi varētu novērst.
KONTEKSTS:
13. Saeima divos lasījumos atbalstīja, bet galīgajā lasījumā nepieņēma Civilās savienības likumu, kas ļautu juridiski pie notāra nostiprināt divu pilngadīgu personu kopdzīvi – gan viendzimuma, gan pretējā dzimuma pāru. Pēc tam 14. Saeimas komisija noraidīja Civilās savienības likuma skatīšanu Saeimā. Tāpat tika noraidīta arī vairāk nekā 23 tūkstošu cilvēku "Manabalss.lv" iniciatīva par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Partija "Progresīvie" norādīja, ka turpinās rosināt skatīt jautājumu.
2022. gada decembra vidū pēc "Progresīvo" rosinājuma 14. Saeima atkal lēma par Civilās savienības likuma pārņemšanu no iepriekšējā parlamenta sasaukuma, to noraidot.
Likumdevējiem līdz 2022. gada gada vidum bija jānovērš Darba likumā noteiktā par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilstība Satversmei. Tā lēma Satversmes tiesa, izskatot sievietes iesniegumu, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu. Tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. Spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.
