Par balsoja 52 deputāti, bet pret - 22.
Jauno saturu skolās ieviesīs no 2020.gada, kas ir par gadu vēlāk, nekā iepriekš plānots. Jau iepriekš atmesta iecere par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Likuma grozījumos tomēr atbalstīts, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm.
Ar reformu saistītie grozījumi paredz - 1., 4., 7. un 10.klasē mācības kompetenču pieejās būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - no 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - no 2022.gada 1.septembra.
Likumā iekļaus normu par vispārējās vidējās izglītības programmu, nosakot, ka skola to īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Skola varēs arī noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus - paraugā neminētus - mācību priekšmetus.
Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot jomās. Mācību joma definēta kā saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos. Definēta arī mācību organizācijas forma, nosakot, ka tā ir noteiktā kārtībā noritoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija.
Mācību organizācijas formu 1. - 6.klasē varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, savukārt no 7.klases kā galvenā forma noteikta mācību stunda.
Likumprojekts aptver arī jautājumu par mācību stundas ilgumu, nosakot, ka pirms svētku dienām mācību stundas ilgums būs 30 minūtes. Šobrīd mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes.
Izmaiņas paredz, ka speciālās izglītības programmās skolēniem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 1. - 9.klasē mācības ilgst 30 minūtes. Mācību stundas pirms svētku dienām būs 20 minūtes garas.
Grozījumi par mācību stundas ilgumu un organizācijas formu stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.
Precizēts arī jautājums par uzņemšanu pamatizglītības programmās. Rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos 7. - 9.klasē. Pašvaldība būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, ja tās teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas.
Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai. Proti, tās drīkstēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas.
Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē. Grozījumi arī paredz, ka iestājpārbaudījumus nedrīkstēs rīkot tajos priekšmetos, kuros skolēni kārto centralizētos eksāmenus.
Tāpat grozījumi regulē jautājumu par pirmsskolas izglītības iestādēm, paredzot, ka jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Kā iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ("Vienotība"), Valsts izglītības satura centram būs jāizstrādā vadlīnijas arī sešgadniekiem, jo pašlaik šiem bērniem Saeimas lēmuma rezultātā skaidru vadlīniju nav.
Ar reformu saistīti arī Izglītības likuma grozījumi, kurus Saeimas komisijā vēl tikai skatīs 2.lasījumā.
Tie nosaka izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvo bāzi satura ieviešanas uzsākšanai, kā arī definē klātieni, neklātieni un tālmācību kā atsevišķu izglītības ieguves formu. Grozījumi iekļauj jaunu izglītības programmu - Starptautiskā Bakalaurāta diploma programmu
Grozījumi Izglītības likumā nosaka iespēju izglītības iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju veikt īsākā termiņā, kā arī izslēdz regulējumu, kas paredz sociālās korekcijas izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestādēs.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija bija piedāvājusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Reforma tika paredzēta no 2019.gada 1.septembra.
Sākotnēji Saeima konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas, taču koalīcijā iezīmējās domstarpības par sešgadniekiem skolā, un skaidrs atbalsts izglītības ministram bija tikai no viņa paša frakcijas "Vienotība". Arī Saeimas komisija, gatavojot grozījumus otrajam lasījumam, noraidīja šo ieceri, kā arī nepiekrita dot lielāku brīvību vidusskolām veidot mācību programmu komplektus. Turklāt izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu komisija nolēma pārcelt par gadu.
Pēc politiskajiem signāliem, ka varētu apturēt izglītības satura reformu, satraukumu pauda vecāki, kuri izveidojuši iniciatīvas grupu "Vecāki par labāku izglītību" un nosūtījuši vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai, aicinot nevilcināties un pieņemt vajadzīgos lēmumus.
