Par Puntuli kultūras ministra amatā balsoja 63 deputāti, bet pret bija 20.
Pirms balsojuma par Puntuli premjers Krišjānis Kariņš norādīja, ka vairākās jomās notiek reformas un šis darbs ir jāturpina. Taču, lai reformas veiksmīgi turpinātos, nepieciešams pilns Ministru kabineta sastāvs. Kariņš pauda, ka jaunajam kultūras ministram vajadzēs lemt, par kādu finansējumu īstenot koncertzāles būvniecību. Tāpat ministra atbildībā būs mediju un Latvijas informatīvās telpas stiprināšana, kas neesot vienkāršs process.
Negatīvu viedokli par Puntuli kultūras ministra amatā pauda "Saskaņa". Deputāts Nikolajs Kabanovs teica, ka Puntulis sevi ir pasludinājis par "modernā nacionālisma" piekritēju. Kabanova ieskatā tās ir arhaiskas idejas, kā tas pierādījies Balkānos un Ukrainā. Tāpat "Saskaņa" kritisku viedokli pauda par atšķirīgu nodokļu likmju piemērošanu presei, kas iznāk svešvalodās. "Diemžēl Kultūras ministrija vairākus gadus atrodas nacionālistiskas politikas pārraudzībā," teica Kabanovs.
Kultūras ministra amats atbrīvojās pēc Daces Melbārdes (NA) kļūšanas par Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Viņas vietā Nacionālā apvienība nolēma virzīt operdziedātāju, pašreizējo Rīgas domes deputātu Puntuli.
Puntulis ir Rīgas domes deputāts un, kļūstot par kultūras ministru, darbu pašvaldības deputāta amatā atbilstoši pašvaldību vēlēšanu rezultātiem varētu sākt pedagogs Jānis Atis Krūmiņš (NA). Viņš aģentūrai LETA apliecinājis gatavību kļūt par Rīgas domes deputātu.
Puntulis savulaik bijis rokgrupas "Pērkons" solists un 90.gados kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. No 1995. līdz 2000.gadam viņš bija Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) solo dziedāšanas katedras vadītājs. Politiķis LMA ieguvis maģistra grādu dziedāšanā un pedagoģijā.
Rīgas domē viņš ievēlēts otro sasaukumu pēc kārtas un pašlaik tajā vada NA frakciju.
Kļūstot par EP deputāti, Melbārdei vairs nepienākas Saeimas deputātes amats. Tāpēc Saeimas deputāti pirmdien, 8. jūlijā, akceptēja, ka Jānis Iesalnieks (NA) turpina būt deputāts ar pastāvīgo mandātu.
