Pirms dažiem gadiem vēsturnieks un tagadējais deputāts Liepiņš publikācijā kādu PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieku bija nodēvējis par Ogres kolaborantu. Pēc publikācijas sekoja prasība par publicēto ziņu atzīšanu par nepatiesām un mantiskās atlīdzības piedzīšanu. Pirmās instances tiesas tiesnesis Naglis prasību apmierināja.
Liepiņš stāstīja: "Strīda būtība bija, vai Staļina laika Gulaga sistēmas operatīvo darbinieku var saukt par kolaborantu vai ne. Tiesnesis Naglis uzskatīja, ka ne."
Minēto spriedumu apgabaltiesa atcēla. Vēlāk, strādājot VDK Zinātniskās izpētes komisijā, Liepiņš konstatējis, ka Nagļa vārds atrodams tā dēvētajos "čekas maisos" ar segvārdu "Slaviks".
Liepiņš sacīja: "Man bija šoks, izlasot sava tiesneša vārdu, un tas sagrāva ticību tiesu sistēmai. Tā padomju pagātne viņam traucēja darbā, par to liecina gan neseni ētikas komisijas aizrādījumi par rupjiem ētikas pārkāpumiem, gan ierosinātās disciplinārlietas."
Lēmumu par Nagļa atbrīvošanu vispirms atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.
Naglis bija lūdzis lēmumu pieņemt bez viņa klātbūtnes un atbrīvot no amata līdz ar dienu, kad pieņemts Saeimas lēmums.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Mums nav tādas prakses, ka cilvēks, kas atbilst kritērijiem un nevēlas strādāt... – nevaram likt turpināt darbu, līdz ar to lēmums tika pieņemts."
Naglis savulaik publikācijās norādījis, ka viņa atrašanās aģentu sarakstā esot nepatīkams pārsteigums, par ko viņš neesot zinājis. Savukārt bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns iepriekš norādījis, ka tiesnesim Naglim paveicies likuma roba dēļ.
