Liels pārsteigums un reizē liels zaudējums – tā par Guntas Līdakas pēkšņo paziņojumu atstāt amatu saka NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Iesniegums par aiziešanu gan vēl nav saņemts ne padomē, ne Saeimā, tāpēc par turpmāko Ķezbere pagaidām runā vispārīgi: “Kas attiecas uz padomes darbu, tad, protams, dalīt darbu starp četriem cilvēkiem ir mazliet sarežģītāk nekā starp pieciem. Guntas loma – komerctelevīzijas ir pietiekami plašas. Īpaši šobrīd, kad ir jāsludina konkurss uz diasporas raidījumiem, kad mums ir komerctelevīziju konkurss, Latgales programmas konkurss, Guntas ļoti pietrūks.”
Tiešāk runā par Latvijas Televīzijas pārraudzību atbildīgā padomes locekle Aurēlija Ieva Druviete: “Es saprotu Guntas Līdakas lēmumu šajā situācijā. Es patiešām teiktu, ka situācija ir ļoti saspīlēta.
Un faktiski jautājums par to, ka padomei ir uzticības krīze, to mēs redzam un to mēs saprotam.
Mums ir jāgūst zināmas mācības no šīs situācijas un šobrīd jādomā, ko darīt tālāk. Jebkurā gadījumā tiešām situācija ir sarežģīta, un mēs saprotam viņas lēmumu.”
Līdakas iesniegums par amata atstāšanu NEPLP tika saņemts pirmdien, 15.aprīlī. “Uzticības kredīts padomei lielā mērā ir zaudēts. Ir jāmeklē veidi, kā tapt sadzirdētiem. Ja mana demisija var palīdzēt tam, es būšu tikai priecīga. Ja nē, tad man ļoti žēl,” saka Līdaka, atzīstot – NEPLP darbā bijušas kļūdas.
No Līdakas teiktā nojaušams, ka LTV valdes maiņa sašķobīja pašas padomes locekļu attiecības. Pārējie NEPLP locekļi ir gatavi darbu turpināt. Tiesa, tā kā atvaļinājumā patlaban ir Patriks Grīva, rīcībspējīgi tuvākajā laikā būs tikai trīs no pieciem padomes locekļiem.
Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”) ar padomes sastāva atjaunināšanu vēl nesteigtos runāt, bet atzīst, ka sabiedrisko mediju pārvaldībā izveidojusies krīze, “kuras dēļ Saeimas uzdevums būtu steidzamā kārtā atrisināt, pirmkārt, jautājumu par sabiedrisko mediju pārvaldību, pieņemot jaunu likumu. Šis jaunais likums paredz atsevišķas padomes izveidi sabiedrisko mediju pārraudzībai, kas nozīmē, ka arī esošās NEPLP pilnvaras sašaurināsies uz tīri regulatora funkciju. Un tas nozīmē arī pārmaiņas NEPLP. Šajā situācijā - vai ir lietderīgi aizvietot padomes locekli, kura ir atkāpusies?” vaicā Tērauda.
To Saeima varētu lemt tikai nākamajā nedēļā, jo šonedēļ deputātiem ir brīvdienas. Tad arī sagaidāms Saeimas Juridiskā biroja atzinums, cik likumīgi ar televīzijas vadības meklējumiem nodarbojusies padome.
Tikmēr Saeimas ilgi darināto sabiedrisko mediju likumu Tērauda sola agrāk par gada nogali: “Šī krīze uzliek steidzamības zīmogu visam. Tāpēc Ministru kabineta pusē koalīcijas partijas izveidojušas Attīstības komiteju, kas cer pāris sēžu laikā vienoties par visiem konceptuālajiem jautājumiem tā, lai būtu daudz ātrāka lēmuma pieņemšana Saeimā. Visbūtiskākais ir tieši sabiedrisko mediju nākotnes finansēšanas modelis. Tas ir tas, ar ko ir aizrijušās daudzas Saeimas iepriekš. Domāju – tas ir brīdis un situācija, kad tas vienkārši jāatrisina,” saka Tērauda.
Viedoklim, ka ar mediju padomes sastāva pilnveidi jānogaida, piekrīt Saeimas apakškomisijas deputāte Dagmāra Beitnere Le-Galla (Jaunā konservatīvā partija). “Domāju – mums ir jāapkopo informācija. Mums vajag, lai viņi paanalizē paši šo situāciju, jo NEPLP ir ļoti specifiska institūcija. Un izdarīt kādu spiedienu uz viņiem nebūtu labi publiski,” saka deputāte.
Tikmēr NEPLP vadītāja Ķezbere atzīst, ka sagaida tieši Saeimas rīcību. Un mediju apakškomisijas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) uzskata, ka ar aizejošās Līdakas pēcteci nav ko kavēties: “NEPLP ir jādarbojas pilnā sastāvā, respektīvi, būtu jāvēl jauns NEPLP loceklis.”
Kā zināms, Nacionālā apvienība vadīja atbildīgo Saeimas komisiju, kad tika izvēlēts pašreizējais mediju padomes sastāvs.
