ĪSUMĀ:

• Nākamajā Saeimā strādās daudz cilvēku no pašvaldībām.
• Deputāte Rancāne cer pārstāvēt Latgales intereses Saeimā.
• Saeimā – arī nevalstiskā sektora aktīvisti un eksperti, kā arī nozaru lobiju pārstāvji.

Saeimā – daudz pašvaldību cilvēku

"Attīstībai/Par!", "Konservatīvie" un "Saskaņa" 14. Saeimā nebūs pārstāvēti, tāpat arī daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu. Savukārt "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāvniecība pieaugs būtiski, tāpat ar Saeimā gan strādājušiem, gan nekad nebijušiem kandidātiem nāks partija "Progresīvie", "Apvienotais saraksts", partijas "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā".

Izmaiņas Saeimas sastāvā būs ievērojamas. No vietvarām uz parlamentu pāries daudzi pašvaldību cilvēki. Saeimā ievēlēti ir Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa no JV saraksta, Siguldas novada mērs Uģis Mitrevics no Nacionālās apvienības. "Apvienoto sarakstu" Saeimā pārstāvēs Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kurš pirms 20 gadiem ir bijis Saeimas deputāts Tautas partijas frakcijā, tāpat Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis.

Saeimā iekļuvuši arī vairāki pašvaldību domju deputāti.

Piemēram, Latvijas Zaļās partijas biedrs Ingmārs Līdaka no Bauskas novada domes, Rīgas domnieki Uģis Rotbergs (JV), Oļegs Burovs no "Gods kalpot Rīgai", Antoņina Ņenaševa un Edmunds Cepurītis no "Progresīvajiem" un citi. Ievēlēti arī četri Valmieras novada domnieki.

Pārstāvēs Latgali parlamentā

Kolēģu iedrošināta, Saeimas vēlēšanās startēja tagadējā Rēzeknes novada domes deputāte dzejniece Anna Rancāne (JV). Pēc ievēlēšanas viņa priecājas, ka varēs parlamentā pārstāvēt Latgales intereses.

"Es domāju, ka tas nav nekādā pretrunā. Es, iespējams, varēšu viņiem palīdzēt, jo ir lietas, ko pašvaldībā uz vietas nevar atrisināt. Varbūt tomēr tas izdosies, esot Saeimā," stāstīja Rancāne.

Vēlēšanu rezultāti Latgalē parāda lielu atbalstu krieviskajām partijām un paredzamajai 14. Saeimas opozīcijai, kas ir pārējai Latvijai diametrāli atšķirīgi. Nākamajos gados būtiska uzmanība jāpievērš Latgales iedzīvotāju lojalitātei valstij. Tas iespējams, pašlaik runājot ar cilvēkiem viņiem saprotamā valodā, vērtēja Rancāne.

"Protams, sekoju līdzi. Esmu ne pārsteigta, bet skumja. Tas vēlreiz pierāda, ka tās partijas, kas ir no latviskā gala, it kā vārdos apgalvo, ka ļoti daudz domā par Latgali, īpaši pirmsvēlēšanu laikā, taču šī Latgales spektra iedzīvotāji uzrunāti pārāk maz.

Ja to nedarīsim, nākamajās vēlēšanās varam dabūt vēl sliktāku rezultātu," uzsvēra Rancāne.

Saeimā arī nevalstiskais sektors, eksperti un nozaru lobijs

Saeimā pārstāvēti būs vairāki mācībspēki, nevalstiskā sektora aktīvisti, dažādu jomu eksperti. Viņu vidū ir Jana Simanovska no "Progresīvajiem". Viņa uzsvēra savas prioritāte: cilvēktiesību jautājumi, vides aizsardzības un vides ekonomikas politika. Šajās jomās viņa redz daudz trūkumu.

"Diemžēl mēs esam ļoti ilgstoši uzskatījuši, ka Latvija ir zaļa valsts, jo mums ir daudz mežu. Mēs neesam izmantojuši šo handikapu. Tieši otrādi. Mēs esam uz tā rēķina faktiski pieļāvuši, ka atļaujamies savus resursus pārdot par lētu naudu. Tranzīts, transports, intensīva lauksaimniecība, intensīva mežsaimniecība. Tas nes īstermiņā augstu peļņu, bet ne visiem.

Pāreja uz produktu ar augstāku vērtību ražošanu ir ļoti būtiski, un zaļā kursa iespējas paredzēs arī finanses šāda veida pārejai," stāstīja Simanovska.

Saeimā būs ievēlēti arī vairāki cilvēki ar pieredzi nozaru pārstāvniecībā un arī sadarbībā ar valdību. Spēkratu tirgotāju lobija – "Latvijas auto asociācijas" – vadītājs Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" neslēpj ambīcijas nokļūt Satiksmes vai Ekonomikas ministrijas vadībā. Viņš gan sagaidīs virzību koalīcijas izveides sarunās. Vienlaikus, būdams Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, Kulbergs grib uzlabot valdības un uzņēmēju organizāciju komunikāciju.

"Gan šī enerģētikas krīze, gan ģeopolitiskā krīze, ekonomikas jautājumi ir ļoti svarīgi. Esmu pieejams kā speciālists ar savām kvalifikācijām arī kā krīžu vadītājs. Tas būtiskākais, ko es gribu pienest, ir labot valdības un nozares dialoga trūkumu. Šajos četros gados tā saskare ir bijusi nepietiekama. Ļoti daudzas atbildes nozarē, kā es zinu, ir jau gatavas, tā teikt, ņem un dari. Tāpēc es noteikti uzlabotu šo dialogu," klāstīja Kulbergs.

Valsts prezidents Egils Levits ir atzinis, ka 14. Saeimas sastāvs būs kopumā kvalitatīvāks par tagadējo sasaukumu. Vienlaikus pašlaik vēl jāņem vērā, ka daļa Saeimā ievēlēto mandātu noliks, kļūstot par ministriem.

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Politologs, kompānijas "Mediju tilts" līdzpriekšsēdētājs Filips Rajevskis jau pērn paredzēja, ka Saeimā nomainīsies vairāk nekā puse deputātu.