Par Rasnača atbrīvošanu no tieslietu ministra amata balsoja 28 deputāti. Savukārt, 31 deputātam balsojot pret un 24 tautas kalpiem balsojumā atturoties, demisijas pieprasījumu noraidīja 55 parlamentārieši.
Rasnača atbrīvošanu no tieslietu ministra amata atbalstīja opozīcijas partiju - "Saskaņa" un Latvijas Reģionu apvienība - deputāti. Pret bija tautas kalpi no Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības. Balsojumā atturējas "Vienotības" un "No sirds Latvijai" deputāti.
Šis bija viens no retajiem opozīcijas demisijas pieprasījumiem, kas bija tuvu atbalstam. Taču trešdien valdības partiju pārstāvji vienojās, ka saspringtajā gaisotnē saistībā ar bēgļu uzņemšanu un valdības stabilitāti, Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdības šūpošana nebūtu pieļaujama.
Rasnačs pēc demisijas pieprasījuma noraidīšanas pauda gandarījumu par šādu balsojuma rezultātu.
"Man ir gandarījums par to, ka debatēs bez emocijām, pārspīlējumiem un sagrozītiem faktiem bija arī dažas vērtīgas idejas un domas. Līdz ar to es domāju, ka saziņā starp izpildvaru un likumdevēju ir viena lieta ļoti jāpilnveido - Ministru kabinetam un ministriem biežāk ir jainformē Saeimas deputāti par to, ko mēs darām, jo mēs redzam, ka daudzi kavējas stereotipos un senos notikumos, senā informācijā. Un tā ir mūsu vaina, ka mēs viņus neinformējam," teica Rasnačs.
Viņš uzsvēra, ka šo balsojumu nekādi nesaista ar citiem lēmumiem, kur nepieciešams Nacionālas apvienības atbalsts. "Es neiesaistos nekādos politiskās tirgošanās procesos," piebilda ministrs.
Demisijas pieprasījuma iniciators Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") pirms balsojuma runā no Saeimas tribīnes pārmeta Rasnačam nekompetenci un nespēju kontrolēt savā nozarē notiekošo, ko apliecina, piemēram, pēdējā laika notikumi saistībā ar vardarbību pret bērniem.
Elksniņš uzsvēra, ka valstī joprojām nav preventīvas sistēmas noziedzīgu nodarījumu pret bērniem novēršanai. "Nekādu ideju, nekādu priekšlikumu par preventīvās sistēmas izveidi Rasnačam nav," klāstīja Saeimas deputāts. "Lūgtu jums būt par cilvēkiem un spriest tiesu nevis par cilvēku un koalīcijas pārstāvi, bet gan tieslietu ministru un justīcijas nozares pārstāvi," runas noslēgumā norādīja Elksniņš.
Tikmēr Rasnačs runā no Saeimas tribīnes uzskaitīja virkni padarīto lietu, piemēram, praktiski visās tiesu instancēs lietu izskatīšanas termiņi ir būtiski samazinājušies, ieviestas elektroniskas izsoles, turpinās darbs pie tiesu apvienošanas un darba efektivizēšanas, izveidots pedofilu reģistrs, maksātnespējas administrēšanā ieviesta datorizēta, nejauša lietu atlase.
Ministrs atzina, ka saistībā ar vardarbību pret bērniem Latvijā ar šo problēmu necīnās sistēmiski. Proti, bērnu tiesību aizsardzība nav tikai Tieslietu ministrijas (TM) atbildība.
Šajā procesā aktīvāk ir jāiesaista bāriņtiesas. Arī izglītības iestādēm būtu aktīvāk jāstrādā, lai nepilngadīgos informētu par riskiem internetā, kur nelikumīgās darbības bieži vien notiek šajā sfēra.
Tāpat paredzēts aktīvāk strādāt pie Latvijas iedzīvotāju bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem ārzemēs, teica Rasnačs.
Pēc ministra sacītā, ir ļoti daudz tādu lietu, kad no ārzemes dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju ģimenēm kaut kādu iemeslu dēļ izņem bērnu. Šo problēmu TM nevar atrisināt viena, tāpēc tā jārisina valdības līmenī. Ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir palīdzēt ārlietu resoriem veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, informējot un izglītojot par attiecīgās valsts likumiem.
Elksniņš pēc ministra uzklausīšanas norādīja, ka daudz kas no Rasnača minetā jau paveikts pirms tam, kad viņš kļuva par tieslietu ministru. "Šis cilvēks piesavinājies citu cilvēku nopelnus," teica Elksniņš.
Viņš norādīja, ka starp iepriekš paveiktajiem darbiem, piemēram, ir nejaušā lietu atlase maksātnespējas procesos, taču kopumā šajā jomā joprojām valda "bardaks".
Tiesa, ne tikai opocīzijas, bet arī koalīcijā esošo partiju deputāti Rasnačam pārmeta nepietiekamo darbu maksānespējas administrēšanas jomas sakārtošanā. Deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienības) uzsvēra, ka arī jaunajā maksātnespējas lietu atlases sistēmā iespējams tikt pie vēlamām lietām.
Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība") norādīja uz Valsts kontroles neglaimojošajiem secinājumiem maksātnespējas jomā. Viņš akcentēja, ka dažādi pētījumi rāda, ka investīciju aizsardzības līmenis Latvijā ir zems, un tas skaidrojams arī ar problēmām maksatnespējas administrēšanā.
Šadurskis gan mudināja Saeimas kolēģus balsot pret Rasnača atbrīvošanu no tieslietu ministra amata, kas būtu neliels uzticības avanss.
"Investīcijas Latvijā neienāks. Kamēr Rasnača kungs ir tieslietu ministra amatā, mums ir cerības, ka viņš izvērtēs sava darba kvalitāti un darbs sāksies," teica Šadurskis.
Jau ziņots, ka opozīcijā esošās partijas „Saskaņa” deputāti septembra pirmajā pusē Saeimā iesnieguši Nacionālās apvienības deleģētā tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisijas pieprasījumu.
"Saskaņa" uzskata, ka pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā esot kliedējuši mītu par kārtību Latvijas tieslietu sistēmā.
