Par paziņojumu nobalsoja 65 Saeimas deputāti, bet balsojumā nepiedalījās 26 politiķi.
Paziņojumā deputāti stingri nosoda Navaļnija prettiesisko, politiski motivēto Krievijas varas iestāžu veikto aizturēšanu pēc viņa atgriešanās valstī, tā tiecoties apklusināt opozīciju un valdošās iekārtas kritiķus.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka situācija mainījās, kad Navaļnijam piesprieda cietumsodu. Viņš uzsvēra, ka piespriestais cietumsods ir tikai viens no cilvēktiesību pārkāpumiem. Deputāti aicināja Krievijas varasiestādes nekavējoties izbeigt politisko oponentu, mediju un sabiedrisko aktīvistu vajāšanu, iebiedēšanu un apspiešanu.
Komisijas vadītājs uzrunā deputātiem sacīja, ka Krievijā notiekošie protesti parāda, ka Krievijas tautai ir apnikusi necilvēciskā izturēšanās. Viņš sacīja: "Fakts, ka, neraugoties uz mīnus 60 grādu temperatūru, Sibīrijā notika plaši protesti, uzskatāmi demonstrē, cik ļoti viņiem ir apnicis šis režīms. "
Paziņojumā arī atgādināts par Krievijas starptautiskajām saistībām, kas prasa tiesiskuma principu ievērošanu un cilvēka tiesību un brīvību aizsardzību, kā arī tas, ka politiskās opozīcijas aizturēšana ir pretrunā ar šīm saistībām.
Komisijas paziņojumā deputāti ieteikuši Latvijas Ārlietu ministrijai aicināt starptautiskos partnerus ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā un būtiski pastiprināt Eiropas Savienības (ES) atbildes soļus, ieviešot ierobežojošus pasākumus pret Krieviju.
Vairāki deputāti uzsvēra, ka līdzšinējais starptautiskais spiediens nav bijis pietiekams un ir jābūt konkrētām mērķētām sankcijām pret visām iesaistītajām pusēm, sākot no prokuroriem līdz pašai tiesai, kas klaji ignorēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolemto un piesprieda Navaļņijam apcietinājumu.
“Runa nav par Navaļniju kā personu, tas ir par tiesiskumu, par cilvēktiesību ievērošanu kā tādu. (..) Tur, kur cilvēki cīnās par brīvību un aizstāv savas tiesības, mums jābūt līdzās un jāreaģē,” norādīja deputāts Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija).
Deputāte Inese Voika (“Attīstībai/Par!”) debatēs pauda, ka šis paziņojums ir aicinājums transatlantiskajiem partneriem vērsties pret Krievijas varasiestādēm un ierobežot tur notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus.
Vienlaikus deputāti paziņojumā mudina Krievijas Federāciju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgo locekli un tās Cilvēktiesību padomē ievēlētu valsti rūpēties par šīs organizācijas statūtos nostiprināto principu un cilvēktiesību ievērošanu savā valstī.
Savukārt Saeimas "Saskaņa" frakcijas jau pirms balsojuma izplatīja paziņojumu, ka nepiedalīsies tajā, jo tic, ka Krievija pati atradīs savu ceļu demokrātisko vērtību, tiesiskuma, pilsonisko brīvību nostiprināšanā. Balsojumā nepiedalījās arī vairāki ārpusfrakciju deputāti.
“Vai ar tādiem paziņojumiem, kā mēs šodien gribam izdarīt, vai mēs veicinām tautas saliedētību Krievijā ap opozīciju? Cilvēki varbūt ienīst esošo režīmu, bet viņi ir pret starptautisku iesaisti iekšzemes procesos,” skeptisks bija Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (“Saskaņa”).
KONTEKSTS:
Kremļa opozicionāru Navaļniju aizturēja Maskavas lidostā brīdi pēc tam, kad viņš bija ieradies no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas ar "Novičok" 2020. augustā Krievijas pilsētā Tomskā. Nākamajā dienā pēc atgriešanās Krievijā kļuva zināms, ka Navaļnijs ir apcietināts uz 30 dienām līdz februāra vidum, tas skaidrots ar to, ka opozicionārs pārkāpis viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus. Navaļnijs gan norādījis, ka apsūdzības ir politiski motivētas. Tagad viņu apsūdz divos atsevišķos kriminālprocesos.
2. februārī Maskavas tiesa Navaļnijam piemērojusi divu gadu un astoņu mēnešu cietumsodu. Ar šo lēmumu apmierināta Krievijas Federālā soda izciešanas dienesta prasība. Tiesa lēmusi, ka opozicionārs sodu izcietīs vispārīgā režīma kolonijā.
Apcietinātā Krievijas opozīcijas līdera Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās 23. janvārī Krievijā aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku. Pasaule uz notikušo Krievijā reaģējusi nosodoši. Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paudis nosodījumu par plašajām aizturēšanām un nesamērīgo spēka pielietošanu.
Arī 31. janvārī notikušajos protestos aizturēti vairāki tūkstoši cilvēku. Kā ziņo Krievijas neatkarīgie mediji – jūtams, ka protesti Navaļnija atbalstam pāraug protestos pret pastāvošo režīmu Krievijā.
