2019. gada sākumā - vēl pirms esošās valdības apstiprināšanas - Saeima prasīja OIK atcelšanu un aicināja divarpus mēnešu laikā Ekonomikas ministriju sagatavot attiecīgos normatīvos aktus.
Ekonomikas ministrs pērn valdībai piedāvāja OIK normas no likuma vienkārši izsvītrot, vienlaikus brīdinot, ka tiesvedības ar elektrības ražotājiem valstij varētu izmaksāt pat miljardu eiro. Valdība ministra risinājumu uz priekšu nevirzīja.
Šogad februārī Nemiro ar “KPV LV” deputātu atbalstu, apejot valdību, Saeimai iesniedza ļoti līdzīgu likumprojektu, kas subsīdijas elektrības ražotājiem atceltu. Ministrs Nemiro noraida tiesvedību riskus.
Saeima šo priekšlikumu nolēma turpināt skatīt, nododot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Savukārt opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu lēmuma projektu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu Saeima noraidīja. Projektā bija iecerēts aicināt premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) veikt nepieciešamās darbības, lai no šī gada 17. aprīļa atceltu OIK.
KONTEKSTS:
Atbildīgo daudz, bet vainīgo nav - tā izriet no Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojuma par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Komisija norādījusi, ka politiskā atbildība par daudz kritizēto OIK solidāri jāuzņemas amatpersonām, kas lēmušas par sistēmas ieviešanu. Tomēr nekādu pretlikumīgu ietekmi uz amatpersonu lēmumiem komisija nav konstatējusi.
Tikmēr valdība jau vasarā atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021. gada valsts atbalstu "zaļās" elektroenerģijas ražotājiem izmaksāt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb obligātās iepirkumu komponentes (OIK) vairs rēķinos nebūs.
OIK maksājumu plāno daļēji uzlikt lielākajiem CO2 emitētājiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 miljonu eiro 2021. gadā, tad katru gadu samazinātos.
