Paziņojumā deputāti atsaucas uz plašām liecībām un pierādījumiem par Krievijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem – Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavībām, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un apgānīšanu Bučā, Irpiņā, Mariupolē un citviet.
Krievija Ukrainas pilsoņus arī nolaupa un deportē uz savu teritoriju. Kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma 10 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā četriem miljoniem nācies pamest savu valsti, teikts Saeimas paziņojumā.
Latvijai kā ANO, Eiropas Padomes, ES un NATO dalībvalstij, kas aizstāv demokrātiskās vērtības, nav pieņemama Krievijas Federācijas rīcība, īstenojot Ukrainas cilvēku masveida iznīcināšanu, uzsvērts paziņojumā.
"Tas, ko šobrīd Krievija dara Ukrainā, ir genocīds. Tas ir genocīds, kuru pazīstam kaulos – mūsu vēsturiskajā DNS.
Tas ir tāds pats genocīds, kādu pret latviešu tautu īstenoja padomju režīms. Krievija kā agresors ir jāsauc pie atbildības, un, lai arī kara noziegumiem, genocīdam un noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, ir vitāli svarīgi jau tagad vākt un dokumentēt pierādījumus, lai stiprinātu soda neizbēgamības principu. To visu mēs paužam ar šo Saeimas paziņojumu," skaidroja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Latvijas Saeima kategoriski nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, un uzsver, ka Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums.
Saeima aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami noteikt visaptverošas sankcijas pret Krievijas Federāciju,
lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt militāro agresiju Ukrainā, palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai, vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un izolē Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju.
Saeima paziņojumā pauž atbalstu demokrātisko valstu iniciatīvas apvienot centienus, vācot un izmeklējot pierādījumus par kara noziegumiem, kurus visā Ukrainas teritorijā veikusi Krievijas Federācija. Deputāti pauž pārliecību, ka visi, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī ir atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu, tiks saukti pie atbildības.
Tāpat Saeima godina Ukrainas aizstāvju un iedzīvotāju drosmi un varonību un piemin visus Krievijas agresijas upurus Ukrainā.
Iepriekš paziņojums atbalstīts Saeimas Ārlietu komisijā. Tās vadītājs Kols intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka, redzot tās zvērības, ko Krievijas okupācijas spēki pastrādājuši pēc atkāpšanās no atsevišķām Ukrainas pilsētām, "mēs nevaram to atstāt bez ignorances". Viņaprāt, pie atbildības ir jāsauc ne tikai Krievijas Federācija kā valsts, bet arī katrs indivīds, kurš pastrādājis noziegumus Ukrainā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
