Lai arī Saeimas Juridiskais birojs likumdevēju vairākkārt brīdinājis par iespējamu zaudējumu lietā par zemes piespiedu nomas maksas griestiem, Saeima savu vainu Satversmes tiesā (ST) zaudētajā lietā nesaskata un gatavojas vēl šī sasaukuma laikā nākt klajā ar jaunu regulējumu.
Advokāts, kurš strīdā ar zemes īpašniekiem pārstāvēja likumdevēju, uzskata – tiesas lēmums neliedz Saeimai pēc atkārtotas izvērtēšanas pieņemt jaunus piespiedu zemes nomas maksas ierobežojumus.
“Mēs nevaram apstrīdēt Satversmes tiesas secinājumus. Saeima līdz šim ir uzskatījusi, ka ir ieguldīts liels darbs šī jautājuma vērtēšanā, vispusīgā vērtēšanā,” norādīja zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.
Viņš gan nav no Saeimas Juridiskā biroja – tas likumdevēju tiesā nemaz nepārstāvēja, jo jau pirms grozījumu pieņemšanas šaubījās par to atbilstību valsts pamatlikumam.
Saeimas Juridiskais birojs gan mutvārdos, gan rakstveidā komisijai izteica savas šaubas par grozījumu atbilstību Satversmei un vairākkārt aicināja izvērtēt alternatīvus līdzekļus un vērtēt situāciju, nevis mehāniski samazināt nomas maksas procentus.
Tomēr atbildīgās Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) likumdevēja vainu zaudētajā prāvā neredz un nejūtas pārsteigts par iznākumu tiesā. “Es neesmu pārsteigts tikai tāpēc, ka šajos jautājumos tas ir ceturtais ST spriedums, un būtu ļoti grūti iedomāties, ka viņi uzreiz atteiksies no iepriekšējiem postulātiem un iepriekšējām koncepcijām,” stāsta Dolgopolovs.
Par spīti ST norādēm, ka likumdošanas procesā ir pietrūcis izpētes un nav konkrētu datu, kas pamatotu tieši šādu likuma normu pieņemšanu, atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs uzskata, ka likumu varētu labot vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, tātad – pusgadā.
Ja likumdevējs nepieņems jaunu regulējumu līdz nākamā gada maijam, kad esošais pēc ST sprieduma zaudēs spēku, piespiedu zemes nomas maksai vispār nebūs ierobežojumu.
KONTEKSTS:
Līdzīgs strīds jau teju pirms desmit gadiem bija nonācis Satversmes tiesā. Par spīti neveiksmīgajam mēģinājumam samazināt piespiedu zemes nomas maksas apmēru 2009.gadā pērn Saeima par šo jautājumu lēma atkārtoti.
Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu. Iebilstot pret izmaiņām, zemes īpašnieki vērsušies ar sūdzību Satversmes tiesā.
Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.
