Likumprojektam bija piešķirta steidzamība, līdz ar to tas tika pieņemts otrajā lasījumā. Par grozījumu pieņemšanu balsoja 82 deputāti.
Pirms balsošanas deputātu vidū izvērsās plašākas diskusijas par deputāta Gunāra Kūtra iesniegtajiem priekšlikumiem otrajam lasījumam. Kūtris rosināja likumprojektā noteikt, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš ir pilsonis kopš dzimšanas, kuram nav citas valsts pilsonības, kurš vismaz pēdējos trīs gadus ir dzīvojis Latvijā un līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 40 gadu vecumu.
Aicinot balsot par šiem priekšlikumiem, deputāts Valdis Kalnozols pauda, ka prezidenta ievēlēšanas kārtības grozījumu pakete esošajā redakcijā bruģējot ceļu uz šo amatu Egilam Levitam. Savukārt Saeimas juridiskais birojs pauda, ka minētie nosacījumi būtu pretrunā ar Satversmi, jo dalītu pilsoņus. Parlaments deputāta Kūtra priekšlikumus neatbalstīja.
Grozītais Satversmes 36. pants nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeimu, atklāti balsojot. Savukārt Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 8. pantā noteikts, ka Valsts prezidentu ievēl, balsojot aizklāti.
Lai novērstu pretrunu starp Satversmes 36. pantu un Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 8. pantu, grozījums paredz izslēgt balsošanas veidu, jo tas ir noteikts Satversmes 36. pantā. Grozījumam būs jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumu Satversmes 36. pantā – 2019. gada 1. janvārī.
KONTEKSTS:
12. Saeimas pēdējā sēdē pirms vēlēšanām tika nolemts, ka turpmāk Valsts prezidentu vēlēs atklāti. Diskusijas par iespējamām izmaiņām Valsts prezidenta vēlēšanu procedūrā ilga aptuveni septiņus gadus.
Līdz šim Valsts prezidents bija vienīgā amatpersona, kuru Saeima ievēlēja aizklātā balsojumā. Līdz ar Satversmes grozījumiem nepieciešami grozījumi arī Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un Saeimas kārtības rullī.
Prezidents grozījumus izsludināja 16. oktobrī.
